Daugavpilī līdz ar jauniem izglītības kritērijiem sarūk 10. klašu skaits

Raiņa Daugavpils 6. vidusskola šogad būs bez 10. klases, jo to neizdevās nokomplektēt atbilstoši jaunajiem vidusskolēnu uzņemšanas noteikumiem. Viena no pilsētas vidusskolām tādējādi savu statusu sāk zaudēt. Līdzīgs liktenis var piemeklēt arī citas Daugavpils vidusskolas, neizslēdz pašvaldībā.

Daugavpilī līdz ar jauniem izglītības kritērijiem sarūk 10.klašu skaitsSilvija Smagare

    Raiņa Daugavpils 6. vidusskola atrodas Daugavpilī otrpus Daugavas – Grīvas mikrorajonā – un ir viena no vecākajām Daugavpils skolām. Tās vēsture aizsākās 1875. gadā augustā, kad Grīvā tika atvērta vācu skola. Šobrīd Raiņa Daugavpils 6. vidusskolā rosās celtnieki, rit skolas sagatavošanas darbi pirms jaunā mācību gada, foajē tiek mainītas flīzes. Taču tas nebūs vienīgais jauninājums. Šogad septembrī šajā skolā uzraksts uz durvīm – 10. klase vairs nebūs atrodams.

    “Protams, gribētos, lai būtu 10. klase, man kā skolotājai to gribētos, bet tagad diemžēl kā ir, tā ir,” saka Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas direktora vietas pienākumu izpildītāja, mūzikas skolotāja Olga Čapule-Ivaņeca. Skolai neizdevās nokomplektēt pirmo vidusskolas posma klasi.

    Līdz 5. jūlijam, kad notika skolēnu reģistrācija, vidusskolā 10. klasei pieteicās tikai seši skolēni, bet skolu beidza divas paralēlās 9. klases. “Mums 9. klasē mācījās 35 skolēni, un bija divas – a un b – klases,” stāsta Čapule-Ivaņeca.

    Raiņa Daugavpils 6. vidusskolā Daugavpilī ir pirmā no kopumā 13 pilsētas vidusskolām, kas neizturēja atlases kritērijus un neatbilda jaunajiem pašvaldības apstiprinātajiem uzņemšanas noteikumi vidusskolās. Noteikumi strikti.

    “Lai atvērtu 10. klasi, pēc jaunajiem noteikumiem būtu jāuzņem vismaz 22 interesenti. Minimālās prasības, uzņemot bērnus skolās 10. klasē, būs 5 balles valsts pārbaudes darbā matemātikā, svešvalodā un latviešu valodā. Ja skolēns ir beidzis mazākumtautību izglītības programmu, tad jābūt vismaz 46 % apgūtā materiāla latviešu valodas centralizētajā eksāmenā,” stāsta Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Ināra Sprindžuka.

    Ja raugās uz eksāmenu rezultātiem, tad vidējais rādītājs mazākumtautību skolu 9. klašu latviešu valodas eksāmenā Daugavpilī ir par 3,5 procentpunktiem augstāks nekā vidēji valstī (attiecīgi: 65,07% un 62,57%).

    Lielākā daļa skolēnu joprojām izvēlas vai arī vēlas mācīties vidusskolās, un skolās, kur sasniegts nepieciešamais skolēnu skaits, komplektācija vēl turpinās. Sprindžuka neizslēdz iespēju, ka nākotnē Daugavpilī skolu, kas piedāvās vidusskolas posma izglītību, kļūs mazāk.

    “Aptuveni 70% 9. klašu beidzēju stājas vidusskolās, līdz ar to vidusskolas 10. klasēs ir 500-600 skolēnu kopā ar neklātieni. Es pieļauju, ka šis skaitlis būs mazāks, var būt tas nebūs 70%, bet 68% vai 65%.

    Solīt, ka visās skolās saglabāsies vidējās izglītības pakāpe, es nevaru,” saka Sprindžuka.

    Līdzīgi jau iepriekš Latvijas Radio pauda Daugavpils 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs, kā pozitīvo tajā minot skolēnu piesaisti profesionālās izglītības gūšanai un ātrākai iekļaušanai darba tirgū. “Varbūt ir vērts daļai skolēnu iet tālāk mācīties uz kompetenču centriem, apgūt profesijas,” sacīja Azarevičs.

    Daugavpils Raiņa 6. vidusskola, kurā mācās 370 skolēnu un strādā 42 skolotāji, visticamāk, nākotnē kļūs par pamatskolu. Plānots, ka arī nākamajā mācību gadā vidusskolas posma pirmā klase šajā skolā netiks atvērta un vēlāk iestāde varētu tikt reorganizēta. Kāds liktenis gaidāms pārējām Daugavpils vidusskolām, rādīs turpmākie gadi.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti