Koncerts notiks iekštelpās, taču tā video translācija uz lielā ekrāna notiks arī Daugavpils centrālajā Vienības laukumā.

Labdarības koncerti Ukrainas atbalstam kopš kara sākuma jau notikuši vairākās Latvijas pilsētās. Svētdien mūziķi vienosies kopīgā labdarības koncertā Daugavpilī. Tas ir sen lolots pasākums, stāstīja Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Vita Viļevko.

“Mēs ļoti ceram, ka koncerts būs ļoti vērienīgs un jaudīgs. Kopumā tajā piedalīsies vairāk nekā 20 mākslinieki, to vidū Aija Andrejeva, “Dagamba”, “Tautumeitas”, Intars Busulis un, protams, daudzi Daugavpils pilsētas kolektīvi. Būsim vienoti un kopā ar mūsu kaimiņiem,” sacīja Viļevko.

Par koncerta norises vietu izraudzīta Daugavpils Kultūras pils ar vienu no lielākajām koncertzālēm Latvijā. Kāpēc tik vērienīgs koncerts notiek iekštelpās, domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Aleksejs Vasiļjevs atbildēja īsi: “Mēs izmantojam tos resursus, kas ir.”

Tiesa, koncerta videotranslācija notiks uz lielā ekrāna pašā Daugavpils centrā – Vienības laukumā.

Deju grupas vadītāja: Daugavpilij vajadzīgs šis koncerts

“Mēs piedalītos gan ārā organizētā koncertā, gan iekšā organizētā koncertā. Tas nemaina mūsu attieksmi vai pozīciju,” sacīja Daugavpils dziesmu un deju grupas “Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne.

“Atbalsts ukraiņu tautai ir vajadzīgs un būs vēl ilgi vajadzīgs. Klausītājiem tas, protams, būs daudz ērtāk siltumā, zem jumta.

Daugavpilij vajadzīgs šis koncerts, Daugavpilij un visai Latvijai.

Šobrīd ļoti daudz kur masu medijos ir parādījies tas, ka Daugavpilī daudzi neatbalsta šos mūsu atbalsta pasākumus, bet mēs to neizjūtam.

Laikam tāpēc, ka mūsu starpā, mūsu ģimenēs un paziņu lokā ir tādi cilvēki, kuri nosoda Krievijas agresiju un ir par Ukrainas brīvību,” norādīja Teivāne.

Iedzīvotājiem viedokļi dalās

Lai noskaidrotu, vai visi šajā domā Daugavpilī ir vienoti, Latvijas Radio uzrunāja pie Kultūras pils un pie afišām par koncertu sastaptos iedzīvotājus.

“Zinu un dzirdēju par šo koncertu.

Domāju, ka šādi koncerti ir vajadzīgi kaut vai cilvēku emocionālajam stāvoklim.

Tomēr mūzika kaut kādā veidā uzlabo to. Pati pārdzīvoju par notiekošo Ukrainā, ļoti nepatīkama situācija, un nevar zināt, ar ko tas viss beigsies,” sacīja viena no iedzīvotājām.

“Esmu pret šādām aktivitātēm. Es uzskatu, ka mēs esam Latvijā, nevis Ukrainā, un šie ukraiņu karogi, kas citās pilsētās, soctīklos izlikti, ir nevietā. Jā, mēs atbalstām Ukrainu, taču nevajag ar to pārspīlēt. Esmu pret šiem karogiem Latvijā. Jā, mēs palīdzēt varam. Mēs taču, kad palīdzam saviem tuviniekiem, nestāstām uzreiz to sociālajos tīklos. Es tā uz to raugos. Koncerts arī šāds nav vajadzīgs,” atšķirīgās domās ir cita iedzīvotāja.

“Es neitrāli uz to skatos, taču uz labdarības koncertu noteikti neiešu. Mēs dzīvojam savā valstī, un mums ir jāpalīdz saviem cilvēkiem. Daudziem ir nepieciešamas kādas atlaides un atbalsts, bet sanāk tā, ka mēs ukraiņiem palīdzam, bēgļus pieņemam, bet savējiem nespējam palīdzēt. Es saprastu, ja mūsu valsts būtu stabila un tā spētu saviem iedzīvotājiem palīdzēt, tad varētu arī citus uzņemt un citiem palīdzēt.

Ir arī netaisnība, mūsu cilvēkiem, darbā stājoties, prasa valsts valodas zināšanas, bet, kad atbrauc ukraiņi, viņiem neko neprasa un uzreiz pieņem darbā.

Manuprāt, tas ir nepareizi,” teica kāds daugavpilietis.

“Visas atbalstīšanas un neatbalstīšanas ziņā, – kāpēc astoņu gadu laikā uz notikumiem Ukrainā nevienas reakcijas nebija no mūsu Rietumu puses? Un tagad, kad tiešām viss sākās, es uzskatu, ka katrs rūpējas par savu drošību. Man žēl cilvēku, paskaties uz to visu – bēgļi, parastos cilvēkus šauj nost. Neviens karš neko labu nav devis. Var rīkot pasākumus, bet es labāk nerīkotu, bet vienkārši palūgtos,” uzskata viens no daugavpiliešiem.

Sabiedrība Daugavpilī nav viendabīga, uzskati cilvēkiem ir dažādi, Latvijas Radio apliecināja arī Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, politikas vērotājs Dmitrijs Oļehnovičs.

“Sabiedrība, diemžēl, ir ļoti, ļoti sašķelta. Es nevaru teikt, ka lielākā daļa no Daugavpils iedzīvotājiem nav gatava atbalstīt Ukrainu, tomēr ir cilvēki, kas ir noskaņoti pret. Vienīgais ir ļoti slikti, ka demonizē Daugavpili. Mēs redzējām, ka par Daugavpili runā kā par tādu Putina zoodārzu. Tā nav taisnība. Droši var aizbraukt uz Bolderāju, un tur mēs redzēsim pat daudz sarežģītāku situāciju nekā šeit – Daugavpilī,” uzskata Oļehnovičs.

Atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem ir nepieciešams, pārliecināts Oļehnovičs, katram tiesības to paust savā veidā.

“Ļoti ceru, ka zāle būs piepildīta ar cilvēkiem. Tā ir mūsu pilsoniskā stāja, taču labāk ir savākt palīdzību Ukrainas cilvēkiem. Jā, simboli ir svarīgi, taču labāk ir savākt humāno palīdzību Ukrainas cilvēkiem,” pauda lektors.

“Biļešu nav, brīvu vietu vairāk nav uz šo koncertu,” sacīja Teivāne, kuras kolektīvam “Svātra” ar tautasdziesmu “Vij, Dieviņi, zelta viju” svētdien, pulksten 17.00 vairāk nekā 1000 krēslu ietilpīgajā koncertzālē Daugavpils kultūras pilī un tiešraidē uz ekrāna Vienības laukumā būs gods atklāt šo koncertu.

Biļetes ir bez maksas, muzikanti piedalās brīvprātīgi, apmeklētājiem dota iespēja ziedot, un zināms, ka koncertu apmeklēs arī daļa Ukrainas bēgļu, to šobrīd Daugavpilī ir ap 400.

KONTEKSTS:

Daugavpilij iepriekš pārmests par kavēšanos ar atbalsta koncerta Ukrainai rīkošanu. Mūziķis Ralfs Eilands, kurš rīkoja 25. februāra atbalsta koncertu Rīgā un vērsās pie Daugavpils pašvaldības ar piedāvājumu līdzīgu pasākumu organizēt arī Daugavpilī, norādīja: "Rīgā mēs noorganizējām 24 stundās, es ceru, ka Daugavpils ilgāk vairs nevilcināsies un mērs Elksniņš nekaunēsies no skatuves nosaukt īsto agresoru Putinu īstajā vārdā.”

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Vairāki miljoni cilvēku pametuši Ukrainu. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.