Daugavpilī jaunieši iepazīst brīvprātīgo darbu, arī iespējas palīdzēt dzīvnieku patversmē

Šonedēļ Daugavpils pašvaldības Jaunatnes nodaļa organizēja brīvprātīgo nedēļu, kurā interesentiem bija iespēju apzināt brīvprātīgā darba iespējas. Jaunieši devās uz Jauniešu neformālās izglītības centru, Poļu un Krievu kultūras centru, Latgales zoodārzu, Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas dienas centru Daugavpilī, kā arī dzīvnieku patversmi.

Daugavpilī jaunieši iepazīst brīvprātīgo darbu, arī iespējas palīdzēt dzīvnieku patversmēIvars Soikāns

    Brīvprātīgo nedēļā Daugavpilī jauniešiem veselu nedēļu bija iespēja iepazīt brīvprātīgo darbu. Tika piedāvāta iespēja darboties sociālajā un kultūras jomā, kā arī palīdzēt dzīvniekiem.

    “Brīvprātīgo nedēļas ietvaros mēģinām iepazīstināt jauniešus ar brīvprātīgo nozari kā tādu, lai viņi saprastu, kur var izpalīdzēt gan sociālajā, gan kultūras jomā vai izglītības pasākumos piedalīties kā brīvprātīgais. Tā kā ir pieņemts Brīvprātīgo darba likums, kur ir atrunāts, ka

    brīvprātīgo darbs ir tāds kā “pirmais ķieģelītis” savas darba karjeras izveidē.

    Brīvprātīgo darbs ir ne tikai lietderīga laika pavadīšana, bet arī savas karjeras izveide,” norādīja jaunatne lietu speciālists Artjoms Pučinskis.

    Pirmā diena tika veltīta dažādu kultūras centru apmeklējumiem. “Krievu kultūras centrā ir daudz brīvprātīgo, jo tur nav tik daudz speciālistu, kuri tur strādā, bet pasākumu klāsts ir ļoti plašs. Līdz ar to, tikai pateicoties brīvprātīgajiem, tas viss var notikt. Arī Poļu kultūras centrā jauniešiem pastāstīja par pasākumiem, kuros tiek izmantoti brīvprātīgo darbs. Apmeklējām arī Jauniešu neformālās izglītības centru, lai arī tur uzzinātu, kā jauniešu organizācijām var palīdzēt brīvprātīgie,” pastāstīja Pučinskis.

    Vienā no brīvprātīgo nedēļas dienām jaunieši devās uz Daugavpils dzīvnieku patversmi. Turot pavadā vienu no patversmē mītošajiem suņiem, kurš tikko atgriezies no pastaigas, skolniece Darja stāsta, kāpēc nolēmusi piedalīties pasākumā: “Man patīk dzīvnieki, suņi, kaķi, man patīk ar tiem komunicēt. Apmeklēt dzīvnieku patversmi izvēlējās klases audzinātāja, bet mēs šādai izvēlei piekritām, jo mums tā iepatikās.”

    Skolniece uzskata – par to, ka daudzi dzīvnieki nenonāk patversmē, ir atbildīgi cilvēki: “Man šķiet, ka ir jābūt atbildīgiem un nevajag izmest savu draugu no mājas. Nevajag arī sist dzīvniekus, un jāuzņemas atbildība par tiem, kas palikuši uz ielas.”

    Patversmē ir speciālisti, kas apmāca brīvprātīgos.

    Tieši uz brīvprātīgo pleciem dzīvnieku patversmē gulstas liela daļa darba.

    “Šeit ir ļoti nopietnāks darbs, teikšu uzreiz. Pie katra suņa vajag prast pieiet klāt, jo pārsvarā suņiem ir zudusi ticība cilvēkam kā tādam, viņiem ir liels stress, it sevišķi pirmajā laikā, kad viņš atbrauc uz patversmi, un to visu viņiem vajag palīdzēt pārvarēt. Un brīvprātīgie ir tie cilvēki, kas to dara. Šeit nevar vienu reizi atnākt un miers. Šeit vajag nākt bieži, gandrīz katru dienu, lai veidotos gan attiecības ar suņiem, gan izprast, kā viņiem palīdzēt adaptēties. Un galvenais ir palīdzēt šiem suņiem atrast jaunus saimniekus,” uzsver Pučinskis.

    Brīvprātīgo nedēļā ir daudz dažādu pasākumu, taču 13. vidusskolas skolotāja Alīna Ivanova kopā ar savu 8. klasi nolēma doties tieši uz dzīvnieku patversmi. Tā kā notiek mācību process, šim pasākumam speciāli tika saplānots laiks. “Es domāju, ka tā ir lieliska iespēja piesaistīt skolēnus brīvprātīgajam darbam, dot savu ieguldījumu sabiedrībai, palīdzēt un audzināt bērniem tieši palīdzību sabiedrībai, jo tagad labo darbu nepietiek.

    Kad ieraudzīju, ka ir tāda iespēja, nolēmu, ka varu es savu 8. klasi piesaistīt un iemācīt būt labsirdīgiem, atvērtiem pasaulei un izpalīdzīgiem,” sacīja skolotāja Ivanova.

    Dzīvnieku patversmes vadītāja Oksana Bondare stāsta, ka patversmē uzturas suņi un kaķi, klaiņojoši un bez saimnieka palikuši. Patlaban patversmē ir aptuveni 80 kaķēni un 40 pieauguši kaķi, kā arī 33 pieauguši suņi un 15 kucēni. “Vai nu piesien pie vārtiem, vai atrodam uz ielas, vai cilvēki atnes, pasaka, ka atraduši pagalmā kārbiņā vai miskastē. Dažreiz cilvēki brauc prom un nav, kur likt suni. Vai bērniem rodas alerģija uz dzīvniekiem. Arī daudz veco cilvēku atdod suņus, no laukiem pārvācas dzīvot uz dzīvokli, kur sunim vai kaķim nav vietas.”

    Patversmes iemītniekiem gan diezgan bieži izdodas tikt pie jauniem saimniekiem. “Principā visi suņi pakāpeniski tiek pie jauniem saimniekiem. Daudzi kaķi paliek uz ilgu laiku dzīvot patversmē, staigājot pagalmā. Dzīvniekus adoptē regulāri. Katru nedēļu vairāki dzīvnieki aizbrauc uz jaunām mājām,” pastāstīja Bondare.

    Lai dzīvnieki pēc iespējas mazāk nonāktu patversmē, tās vadītāja aicina cilvēkus ņemt dzīvniekus apzināti un atbildīgi.

    Kopumā Jaunatnes nodaļas organizēto pasākumus brīvprātīgo nedēļā Daugavpilī apmeklēja teju 100 interesentu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti