Jaunajā mācību gadā 3. septembrī Daugavpilī durvis vērs 18 pilsētas skolas, kurās strādās 961 pedagogs. Lai arī tas kopumā ir par 20 skolotājiem vairāk nekā pērn, tomēr vairāku Daugavpils skolu vadītāji jau šobrīd apzinās, ka mācības sāksies ar nepilnu pedagogu komplektāciju. To atzīst pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
“Šogad skolotāju trūkumu latviešu valodas jomā mēs izjūtam kā nekad. Ir arī zināmas problēmas ar dabaszinības skolotājiem, proti, ķīmija, fizika, matemātika,” stāstīja Isupova.
Skolām būs jārēķinās, ka mācību process tiks apgrūtināts, lai arī stundas notiks, skaidro izglītības pārvaldes vadītāja, akcentējot to, ka trūkst tieši kvalificētu pedagogu.
“Uz šodienu četras skolas ir paziņojušas oficiāli, ka viņiem trūkst latviešu valodas skolotāju tādā apjomā, ka nav iespējams iztrūkstošās likmes sadalīt starp esošajiem pedagogiem. Ir vēl viena problēma. Daži skolotāji ir, bet viņi neatbilst mūsdienu prasībām... Viens no skolu direktoriem man pateica, es neņemšu darbā skolotāju, kurš ar kļūdām runā un ar kļūdām raksta,” skaidroja Isupova.
Daugavpils 3. vidusskola ir viena no lielākajām pilsētā, un tai joprojām ir brīvas vakances, tostarp trūkst latviešu valodas skolotāja, un tā jau ir problēma, kas kļūst akūta un ar gadiem arvien izteiktāka, Latvijas Radio atzīst skolas direktors Vitālijs Azarevičs, arī uzsverot tieši kvalificētu skolotāju trūkumu.
“Šobrīd mūsu skolā ir vakantas 24 latviešu valodas stundas. Manuprāt, pēc diviem, trīs gadiem mums būs krīze līdzīgi kā ar ārstu trūkumu.
Diemžēl mēs nevaram atrast kvalificētus kadrus, kas varētu pirmkārt strādāt vidusskolā,” norādīja Azarevičs.
Latviešu valodas skolotāju trūkst gan skolās ar bilingvālo izglītību, gan pilsētas skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā, atzīst izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos Ilona Bohāne, šo situāciju īpaši skaidrojot ar jauno speciālistu trūkumu.
“Tas var būt saistīts ar to, ka daudzi skolotāji ir sasnieguši pensijas vecumu vai ir pārcēlušies uz Rīgu, vai vienkārši ir mainījuši darbības sfēru. Arī no universitātes pēdējos gados kā latviešu valodas speciālisti nav bijuši mums skolotāji. Varētu teikt,ka tie ir divi, trīs gadi, kad nav nācis klāt jaunu pedagogu,” situāciju raksturoja Bohāne.
Daugavpils universitātes pasniedzēja Ingrīda Kupšāne neslēpj - interese par latviešu valodas skolotāja profesiju ir neliela un nav arī vēlme jaunajiem skolotājiem strādāt skolās.
“Jaunieši, kas absolvē bakalaura programmas, viņi labprāt ietu apgūt skolotāja profesiju, bet viņi ir tādi domātāji praktiķi. Ja viņi neredz perspektīvu un stabilitāti, ne tikai, ka būs darbavieta, bet arī stabils atalgojums, tad lielākoties šie jaunieši izvēlas studēt citas profesijas,” teica Kupšāne.
Jaunos skolotājus nespēj ieinteresēt arī pašvaldības piedāvātie bonusi jaunajiem speciālistiem, piemēram, dienesta dzīvokļi.
Problēmas ar skolotāju trūkumu jārisina valsts līmenī, tā uzsver Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova: “Skolotāju darba prestižs kļūst aizvien zemāks un zemāks. No skolotāja prasa ļoti daudz, atbildība ir milzīga, vecāki kļūst ar katru gadu prasīgāki, ministrija maina visu, ko vien var mainīt. Tai pašā laikā algas skolotājiem ir tādas, ka normāli dzīvot var tad, ja tev ir četrdesmit stundu slodze nedēļā. Līdz ar to skolotāji ir pārstrādājušies, bez konkrētas nākotnes vīzijas, un jaunieši neizvēlas skolotāja profesiju.”
Līdz mācību gada sākumam atlikušas vien dažas dienas, un Daugavpilī kopumā šogad uz skolu dosies 9195 bērni, kas ir par 80 skolēniem mazāk nekā pērn.
