„Tas arī ir galvenais jaunās iestādes mērķis - neatstāt bez pajumtes sociāli degradēto sabiedrības daļu un nepārslogot reģionālās slimnīcas detoksikācijas palātu,” saka idejas iniciatori. Daugavpilī atskurbtuves jau sen nav un šobrīd smagā alkohola reibumā esošie iedzīvotāji, tostarp cilvēki bez pajumtes un iespējas maksāt par mediķu pakalpojumiem, nonāk reģionālajā slimnīcā, kas pašvaldībai gadā izmaksā ap 90 tūkstošiem eiro.
Uz ielas vai namu kāpņu telpā gulošs, bez pajumtes palicis cilvēks, īpaši ziemas laikā, nevar būt atstāts nosalšanai. Pirmkārt uz to reaģē sabiedrība un pašvaldības policija, un to, ka problēma ir aktuāla, neslēpj Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks un sociālās nodaļas kurators Pēteris Dzalbe:
„Pašvaldiba ikdienas saņem sūdzības no daudzīvokļu māju iemītniekiem, dzīvokļu īpašniekiem par to, ka neatbilstošas personas, bezpajumtnieki guļ kāpņu telpā vai viņi negrib iet uz patversmi, jo tie atrodas nelielā alkohola reibumā un tur tos nepieņem.”
Daugavpilī darbojas naktspatversme, uz ielas atrastos alkohola reibumā esošos pilsoņus tieši uz šejieni sākotnēji arī nogādā pašvaldības policija, pieprasījums pēc tās liels. Taču pieņemt šos pilsoņus neļauj noteikumi, stāsta patversmes vadītāja Svetlana Radeviča.
„Uz šī mēneša beigām mūs apmeklēja 63 klienti, katru dienu 25 vai 30 klienti nāca pie mums. Bet ir problēma ar tiem klientiem, kuri ir piedzērušies, pēc saistošajiem noteikumiem mēs nevaram tos pieņemt,” saka Radeviča.
Lai ziemā nepieļautu cilvēku nosalšanu, patversme dara izņēmumus un rod telpas, kur izmitināt alkohola reibumā nonākušos jeb tos, kurus
vairs nevar uzņemt reģionālās slimnīcas detoksikācijas palāta, kurā ir 10 vietas un kas vienmēr ir piepildīta, atzīst Svetlana Radeviča. Pašvaldībai gadā detoksikācijas palāta izmaksā ap 90 tūkstošiem eiro.
Domes sociālās nodaļas darbinieces Solvita Upeniece un Silvija Brice piekrīt - jauna naktspatversme nepieciešama, un tieši cilvēkiem alkohola reibumā, jo bezpajumtnieku skaits nemazinās, īpaši to, kas sociāli degradējas.
Oļegs ir viens no patversmes klientiem, viņš ir par to, lai bezpajumtniekiem būtu vairāk vietas pilsētā, kur palikt:
„Ziniet, teikšu, ka jaunu naktspatversmi vajag, jo tiešam daudz cilvēku bez pajumtes, arī tādu, kas ir alkoholiķi. Nu, visādu mums te pietiek, bet vienalga viņi ir cilvēki, un viņiem kaut kur vajag palikt, nevar taču mētāties pa namu pagrabiem.”
Lai risinātu problēmu un dotu iespējas atskurbt cilvēkiem, kam medicīniskā palīdzība nav nepieciešama, bet tikai vieta, kur izgulēt reibumu, ar Sarkanā Krusta atbalstu Daugavpilī iecerēts izveidot vēl vienu naktspatversmi ar savu specifiku jeb nodrošinot to, ko šobrīd neļauj pašvaldības funkcijas, saka Pēteris Dzalbe:
„Daugavpils dome šobrīd ir pieņēmusi lēmumu atļaut Sarkanajam Krustam paralēli pašvaldībai izveidot vēl vienu naktspatversmi, kura varēs pieņemt cilvēkus arī alkohola reibumā. Kuriem īsti nav vajadzīga medicīniskā detoksikācija, bet vajag vietu, kur vienkārši izgulēt reibumu. Pilsētas iedzīvotājiem nav jācieš no šiem cilvekiem, kuri ir izvēlējušies šādu dzīvesveidu. Tāpēc no kāpņu telpām viņi visi tiks pārvesti uz šo jauno patversmi.”
Sarkanais Krusts šobrīd izskata brīvo ēku variantus, kur varētu veidot jauno patversmi, viena no tām onkoloģijas slimnīcas bijusī radioloģijas nodaļa. Ēka liela, nepieciešami lieli ieguldījumi, jo, kā stāsta Sarkanā Krusta Daugavpils nodaļas vadītāja Helēna Soldatjonoka, līdz ar naktspatversmi, ir vēlme te sniegt plašāku pakalpojumu spektru:
„Mēs piedāvājam te vēl atvērt zupas virtuvi, veļas mazgātuvi, dušas un domājam par kādiem sociālajiem dzīvokļiem vai sociālajām gultas vietām. Tas varētu būt tāds daudzfunkcionāls centrs.”
Primārais pilsētai šobrīd tomēr ir naktspatversme tieši cilvēkiem, kas degradējušies un kuriem nepieciešama naktsmītne, uzsver pašvaldībā, kur prognozē, ka diennaktī patversmi varētu izmantot līdz pussimtam cilvēku, kas nonākuši alkohola reibumā.
