Ministra ideju par valsts, nevis akciju sabiedrību slimnīcām Latgalē lielākās Daugavpils reģionālās slimnīcas kolektīvs uztver ar aplausiem. Tur ir līdzīgi kā daudzviet, ko raksturo no Latgales ievēlētais Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņa”): „Galvenā problēma Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir akcionāru sadrumstalotība. Trijām pašvaldībām pieder daļas slimnīcā, un, kad katru no pašvaldībām valda atšķirīga politiskā partija, tad brīžiem vienoties visi akcionāri vienkārši nespēj. Tad sākas deķa vilkšana katram uz savu pusi, kā rezultātā cieš personāls un slimnieki. Mūsu ieskatā, risinājums šim būtu pašvaldībām atteikties no savām daļām slimnīcā un nodot par labu valstij.”
Tieši šī ideja par valsts slimnīcām ir šī gada aktualitāte ministrijai, uzsver Belēvičs, un Daugavpils var kļūt par sava veida pilotprojektu: „Tā turpina atrasties pašvaldības teritorijā, taču tā nepieder pašvaldībai, bet valstij. Tas mums ļautu netērēt naudu lieki tajās lietām, ko mēs dublējam. Un vajadzētu labot likumu tā, ka pašvaldībām atstāt pienākumu rūpēties par primāro veselības aprūpi un slimnīcas atstāt valstij.”
Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode norāda, īpašuma forma varbūt šobrīd nav tik svarīga. Tikmēr Daugavpils domes vadītājs Jānis Lāčplēsis saka, ka dome gatava vairāk pārņemt tieši primāro veselības aprūpi: „Mēs esam ieinteresēti strādāt ar primāro aprūpi un veidot pilotprojektu pašvaldībā. Primārā aprūpe ir tā veselības aprūpes daļa, kas notiek konkrētas pašvaldības teritorijā.”
Cita problēma ir mediķu, tieši ārstu trūkums slimnīcā. Par to runā gan slimnīcas vadība, gan paši mediķi. „Pašlaik slimnīcā pietrūkst 30 ārstu, ko mēs varētu šodien, jau vakar iekārtot darbā, ja viņi nāktu ar specializāciju dažādās jomās.”
Ārste Marija Baltace atklāj, ka gadu nasta dara savu, bet jauno mediķu trūkums ir jaušams un reģionos īpaši: „Liela daļa ārstu ir pēc 50. Loram ir 80 gadi. Es jau arī…redze, pirksti nav tādi. Katra informācija, ko jauns var izdarīt ātri, man aizņem vairāk laika, jo arī zinātne virzās uz priekšu.”
Cita problēma ir ar neatliekamās veselības aprūpe, īpaši laukos nereti tā kļūst par pašvaldības vai radinieku rūpi. „Pārņemot no slimnīcām neatliekamās palīdzības autotransportu, palikām tā, ka man, piemēram, mašīnā jāved guļošs pacients uz Rīgu. Un es uzņemos atbildību, jo citādāk nevar aizvest. Jo ātrā palīdzība par stundu prasa tādu summu, ka to nevar atļauties ne pašvaldība, ne pacients,” stāsta Līvanu novada domes vadītājs Andris Vaivods.
Veselības joma gaida pārmaiņas, tās var būt skarbas, bet svarīgākais, kā uzsver veselības ministrs, lai ieguvējs ir nevis sistēma, bet pacients.
