Daugavpilī briest reformas slimnīcas apsaimniekošanā

Latvijas slimnīcām jābūt valsts budžeta iestādēm, nevis akciju sabiedrībām - tas ir virziens, uz ko jātiecas veselības aprūpes jomā, tiekoties ar mediķiem Daugavpilī, ir uzsvēris veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Tā Daugavpils slimnīcai ir trīs akcionāri - apkaimes pašvaldības, kas politiski velk deķi sev izdevīgā virzienā. Turklāt slimnīcā jaušams ārstu trūkums, ko pašvaldības mēģina risināt ar finansiālu atbalstu topošajiem mediķiem.

Ministra ideju par valsts, nevis akciju sabiedrību slimnīcām Latgalē lielākās Daugavpils reģionālās slimnīcas kolektīvs uztver ar aplausiem. Tur ir līdzīgi kā daudzviet, ko raksturo  no Latgales ievēlētais Saeimas deputāts  Andrejs Elksniņš („Saskaņa”): „Galvenā problēma Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir akcionāru sadrumstalotība. Trijām pašvaldībām pieder daļas slimnīcā, un, kad katru no pašvaldībām valda atšķirīga politiskā partija, tad brīžiem vienoties visi akcionāri vienkārši nespēj. Tad sākas deķa vilkšana katram uz savu pusi, kā rezultātā cieš personāls un slimnieki. Mūsu ieskatā, risinājums šim būtu pašvaldībām atteikties no savām daļām slimnīcā un nodot par labu valstij.”

Tieši  šī  ideja  par valsts slimnīcām ir šī gada aktualitāte ministrijai, uzsver Belēvičs, un Daugavpils var kļūt par sava veida pilotprojektu: „Tā turpina atrasties pašvaldības teritorijā, taču tā nepieder pašvaldībai, bet valstij. Tas mums ļautu netērēt naudu lieki tajās lietām, ko mēs dublējam. Un vajadzētu labot likumu tā, ka pašvaldībām atstāt pienākumu rūpēties par primāro veselības aprūpi un slimnīcas atstāt valstij.”

Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode norāda, īpašuma forma varbūt šobrīd nav tik svarīga. Tikmēr Daugavpils domes vadītājs Jānis Lāčplēsis saka, ka dome gatava vairāk pārņemt tieši primāro veselības aprūpi: „Mēs esam ieinteresēti strādāt ar primāro aprūpi un veidot pilotprojektu pašvaldībā. Primārā aprūpe ir tā veselības aprūpes daļa, kas notiek konkrētas pašvaldības teritorijā.”

Cita problēma ir mediķu, tieši ārstu trūkums slimnīcā. Par to runā gan slimnīcas vadība, gan paši mediķi. „Pašlaik slimnīcā pietrūkst 30 ārstu, ko mēs varētu šodien, jau vakar iekārtot darbā, ja viņi nāktu ar specializāciju dažādās jomās.”

Ārste Marija Baltace atklāj, ka gadu nasta dara savu, bet jauno mediķu trūkums ir jaušams un reģionos īpaši: „Liela daļa ārstu ir pēc 50. Loram ir 80 gadi. Es jau arī…redze, pirksti nav tādi. Katra informācija, ko jauns var izdarīt ātri, man aizņem vairāk laika, jo arī zinātne virzās uz priekšu.”

Cita problēma ir ar neatliekamās veselības aprūpe, īpaši laukos nereti tā kļūst par pašvaldības vai radinieku rūpi. „Pārņemot no slimnīcām neatliekamās palīdzības autotransportu, palikām tā, ka man, piemēram, mašīnā jāved guļošs pacients uz Rīgu. Un es uzņemos atbildību, jo citādāk nevar aizvest. Jo ātrā palīdzība par stundu prasa tādu summu, ka to nevar atļauties ne pašvaldība, ne pacients,” stāsta Līvanu novada domes vadītājs Andris Vaivods.

Veselības joma gaida pārmaiņas, tās var būt skarbas, bet svarīgākais, kā uzsver  veselības ministrs, lai ieguvējs ir nevis sistēma, bet pacients.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti