Dienas ziņas

Ekoskolu audzēkņi iepazīst mežu

Dienas ziņas

Sūdzību dēļ Liepājas ostā sāk mērīt putekļu līmeni

Daugavpilī pieaug pilsonības pretendentu skaits

Daugavpilī aug pilsonības pretendentu skaits

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka visvairāk Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Taču Daugavpilī pēdējo trīs gadu laikā augusi nepilsoņu vēlme kļūt par pilsoņiem, lai tādējādi gūtu tiesības aktīvi piedalīties valsts un politiskajā dzīvē.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Daugavpils nodaļā svinīgā pilsonības pretendentu uzticības zvēresta nodošanas pasākumi notiek vismaz reizi mēnesī. Tas ir pēdējais naturalizācijas posms pirms pilsonības saņemšanas.

Pilsētā kopumā ir 14 266 nepilsoņi.  no tiem šobrīd aptuveni 600 intensīvi apgūst gan valodu, gan valsts vēsturi pašvaldības organizētajos kursos, lai varētu sekmīgi iegūt Latvijas valsts pilsoņu statusu.

Pagājušogad pašvaldības rīkotos kursus apmeklēja vien nedaudz vairāk kā 500 cilvēku, vēl pirms gada to skaits bija tikai mazliet virs diviem simtiem.

"Solījumu parakstīšana ir beidzamais solis, ko veic pilsonības pretendents naturalizācijas," stāsta PMLP Daugavpils nodaļas vadošais vecākais referents Ilmārs Rutkovskis. "Cilvēki nāk uztraukušies. Bet šis uztraukums ir pozitīvs, jo pārbaudes ir nokārtotas, un šis oficiālais pasākums ir jau tāds nedaudz formāls, lai gan tas arī ir nepieciešams šajā procesā. Viņiem tās ir pozitīvas emocijas, ar kurām cilvēki pēdējo reizi aktīvi piedalās naturalizācijas procesā," saka Rutkovskis.

Kā atzīst pilsonības iegūšanas pretendenti – saņemt Latvijas pilsonību ir sen lolota sapņa piepildījums. Pilsonības pretendenti pauž pārliecību par to, ka nupat Saeimā noraidītā Valsts prezidenta iniciatīva par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem ne pilsoņu bērniem noteikti jārealizē.

."Es visu mūžu sapņoju par to, es ļoti gribēju," saka Latvijas pilsonības pretendente Svetlana Rižaja. "Gribu un viss, es mīlu Latviju, es nezinu, kā dzīvot bez Latvijas (..) man palīdz dēli, draugi, grāmata un viss, televizors, viss, kur ir latviešu valoda (..)  Vēlams būtu, ka bērns piedzimst un viņš jau ir pilsonis (..) Es domāju, ka vajag, man ir krustbērns, kas tikko piedzimis, viņam tas [tiesības uz pilsonību] vēl ir jāpierāda, tas ir smagi," norāda Rižaja.

Līdzīgs viedoklis ir arī vēl vienai pilsonības pretendentei Anna Lapušenskai. "Ļoti gribēju, dzīvoju Latvijā jau cik gadus, strādāju policijā, tagad pensionāre, ļoti priecīga esmu, ka šodien tāda vēlme ir īstenojusies. Bija vēlēšanās un viņa piepildījās (..) Mums tas [pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem] ir vajadzīgs. Piemēram, man piedzima mazmazdēls. Es ļoti gribētu, lai viņam uzreiz ir Latvijas pilsonība (..) tās ir tiesības, un dzīvot Latvijā bez pilsonības, piedodiet, man tas liekas dumji," norāda Lapušenska.

Šobrīd ne pilsoņu bērni pilsonību var iegūt uzreiz, ja vismaz viens no vecākiem to uzskata par nepieciešamu. Lai arī lielākā daļa pilsonību saņēmušo iedzīvotāju tomēr jūtas ērtāk runājot dzimtajā valodā, visi ir vienisprātis, ka, dzīvojot Latvijā, pilsonība ir obligāts priekšnoteikums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti