Ārpus Rīgas

''Ziemeļlatvijas'' galvenā redaktore Ingūna Johansone par krauķu problēmu Valkā

Ārpus Rīgas

VAAD pārstāve Anitra Lestlande par kaitēkļu prognozēm

Daugavpilī ar īpašu programmu plāno risināt graustu problēmu

Daugavpilī ar īpašu programmu plāno risināt graustu problēmu

Daugavpils pašvaldība ķērusies pie pilsētas pamesto ēku problēmas risināšanas. Ap 60 objektiem Daugavpilī bojā pilsētas vizuālo tēlu vai arī ir potenciāli ir bīstamas. Degradētās ēkas atrodas valsts, pašvaldības vai privātpersonu īpašumā. Pagaidām vienotas vīzijas par to kā cīnīties ar ēku īpašniekiem, kas neuztur kārtībā sev piederošos īpašumus, nav, tomēr šogad pilsētas budžetā šiem mērķiem atvēlēti 50 tūkstoši eiro.

Gan apdraud garāmgājēju drošību, gan tīri estētiski bojā pilsētvidi - tā par namu graustiem, kuru liela daļa atrodas tieši pilsētas centrā, runā daugavpilieši, kuriem diendienā nākas tiem garām iet, braukt vai pat dzīvot blakus. Oficiālais šādu ēku skaits pilsētā ir pāri pussimtam, un iemesli tam dažādi, stāsta Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa:

“Šobrīd pilsētā ir 55 objekti, kas ir vidi degradējošā vai tehniski sliktā stāvoklī. Vai nu tā ir īpašnieku negribēšana sakārtot savus īpašumus, vai viņiem vienkārši nav naudas, lai savestu tos kārtībā. Lielākoties šie īpašumi ir nonākuši pie īpašniekiem denacionalizācijas ceļā vai kādreiz ražošanas teritorijas par lētu naudu ir nopirktas - tajos laikos, kad bija nekustamā īpašuma bums, kad likās, ka nu viss būs, bet nāca krīze un tad arī notika tā, kā tagad ir.

Bēdīgākais, ka daudz šādu ēku ir tieši pilsētas vēsturiskajā centrā, kas bojā pilsētas tēlu, piemēram 18. novembra ielā vienā kvartālā ir trīs šādi grausti. Saimnieki veci, līdzekļu, lai īpašumu sakoptu, nav un arī pircēju tiem nav, atzīst Daugavpils Pilsētas saimniecības komitejas loceklis, deputāts Mihails Lavrenovs, kurš ir arī nekustamo īpašumu vērtētājs:

“Tirgus vērtība visiem šiem objektiem, kas vairumā pieder privātīpašniekiem, ir zema, tie ir 20-25 tūkstoši eiro. Vajag izpirkt šos īpašumus, īpaši centrā, piesaistīt Eiropas fondu līdzfinansējumu, budžeta naudu, vajag izpirkt, saremontēt un saglabāt, jo tas ir mūsu pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums, mūsu vēsture.”

Šobrīd teju vienīgais veids, kā pašvaldība var mēģināt risināt graustu problēmu, ir sankciju piemērošana, nosakot 3 procentu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

No šīm pāri par pussimta ēkām paaugstinātā nodokļu likme patlaban piemērota 12 objektiem, vēl vairāk nekā 20 graustiem plānots to palielināt. Ir objekti, kuriem uzliktas soda naudas, pēdējais gadījums martā - 500 eiro apmērā.

Pilsētā pēdējo četru gadu laikā ir arī 24 veiksmes stāsti, kad grausti nojaukti vai ēkas savestas kārtībā. Tomēr ne vienmēr sankcijas iedarbojas un tāpēc jāmeklē citi risinājumi.

“Kā izeja varētu būt: pašvaldība pieņem lēmumu un, ja īpašnieks nesakārto savu īpašumu, tad to izdara pašvaldība un sakārto par saviem līdzekļiem. Bet tā ir diezgan liela nauda un tā jāparedz no budžeta līdzekļiem. Bet vai to ir vērts to darīt par nodokļu maksātāju naudu?” vaicā  Santa Pupiņa.

Tas jau ir domes deputātu kompetencē. Šobrīd graustu sakārtošanai pašvaldība vidēji gadā atvēl ap 50 tūkstošiem eiro. Šī summa jāpalielina, atzīst Pilsētas saimniecības komitejas vadītājs un deputāts no Latgales partijas Jānis Lāčplēsis:

“Domāju, ka līdzekļi būs vajadzīgi lielāki, lai dotu jūtamu impulsu šo ēku sakārtošanai. Lielākā daļa šo nesakārtotu ēku ir tieši privātpersonu īpašumā; un pašvaldībai ir jāizstrādā īpaša programma, it sevišķi tajos gadījumos, kad tas nav pašvaldības īpašums, lai arī pašvaldības īpašumos vēl ir daudz darba.”

Par to, ka Daugavpilī jāizstrādā īpaša programma vai plāns cīņā ar šiem graustiem, šobrīd domas saskan gan domes pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem.

“Par šo jautājumu, atvainojos, muld jau neviena Daugavpils deputātu paaudze, jāsāk no mazumiņa. Būtu jāizstrādā plāns, piešķirot ap 200-250 tūkstošiem eiro tieši ar mērķi dzīvojamā fonda atjaunošanai. Nopirkt un izremontēt nelielu ēku centrā un piešķirt dzīvokļus, piemēram, ārstiem. Jaunie speciālisti labprāt dzīvot jaunā renovētā ēkā pilsētas centrā, tas būtu papildu bonuss viņiem strādāt Daugavpilī,” saka opozīcijas deputāts no ''Saskaņas'' partijas Valērijs Kononovs. Līdzīgi domā kolēģis Mihails Lavrenovs:

“Ja vadošā koalīcija var pieņemt lēmumu piešķirt miljonu viena vides objekta būvniecībai vai 10 miljonus koncertzālei, vai tiešām nevaram atrast līdzekļus šo nozīmīgo ēku renovācijai?''

Jau tuvākajā Daugavpils Pilsētas saimniecības komitejas sēdē deputāti nāks klajā ar savām vīzijām par īpašas programmas izveidi graustu sakārtošanai. Ja par to vienosies komiteja, tālāk par šo jautājumu un par papildfinansējuma piešķiršanu jau būs jālemj pilsētas domei.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti