Daugavpils bērnunams-patversme "Priedīte" ir viena no 19 Latgales sociālajām institūcijām, kas iekļauta tā sauktajā deinstitucionalizācijas pasākumu plānā.
„Priedītē", kas sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, šobrīd, kā stāsta nama vadītāja Ludmila Smikova, uzturas 56 bērni, no tiem pieci ir ar īpašām vajadzībām. Šis bērnunams tika izveidots pirms gandrīz 20 gadiem - 1998. gadā, un šobrīd tā ir vienīgā sociālā iestāde Daugavpils pilsētā, kuru sagaida deinstitucionalizācijas reforma, atzīst domes sociālo jautājumu komitejas vadītāja Helēna Soldatjonoka:
“Pašvaldībai šāda iestāde gadā izmaksā pāri par 700 tūkstošiem eiro. Mēs gribētu ar laiku samazināt šos tēriņus un gribētu cerēt uz šo deinstitucionalizācijas projektu, lai gan bērnu intereses būtu ievērotas, gan arī pašvaldības tēriņi būtu samazināti.”
Šī plāna ietvaros, un kas tieši skar arī "Priedītes" klientus, pašvaldībā ar Eiropas fondu atbalstu tiks izveidotas citas mazākas institūcijas, atzīst projekta kuratore pilsētā Līvija Drozde.
“Viens būs bērni ar funkcionālajiem traucējumiem, otrs - personas ar garīgas attīstības traucējumiem, un Daugavpilī šī projekta ietvaros plānojam pilnveidot pakalpojumus un sakārtot infrastruktūru no ārpuses," saka Drozde. "Tad būs grupu dzīvokļi, kurus gribam labiekārtot un izveidot, būs dzīvokļi jauniešiem, veidosim ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. "Priedītē" mēs plānojam izveidot dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un sniegt Atelpas brīža pakalpojumus.”
Vai reorganizācija ko uzlabos un vai bērni un pati pašvaldība būs ieguvēji, par to nebūt nav pārliecināta "Priedītes" vadītāja Ludmila Smikova.
“Saprotiet, pēc pieciem gadiem, kad beigsies Eiropas nauda, mums nāksies par visu maksāt pašiem," uzsver Smikova. "Šobrīd mums pārmet, ka dārgas bērnu uzturēšanas izmaksas - gandrīz 800 tūkstoši, taču reāli tās ir izmaksas par pašu ēku - apkuri, ūdeni, elektrību, tas ir dārgi. Un no šīs summas tikai pāri par 200 tūkstošiem ir algām un bērnu uzturēšanai. Jo vairāk te būs bērnu, bet kādreiz te bija pāri par 90 bērniem, jo lētāka būs šīs ēkas izmantošana. Esmu pārliecināta, ka pilsētai tas nebūs izdevīgi, īpaši, kad šis projekts beigsies, kad būs pašvaldībai jāmaksā gan par atsevišķajiem dzīvokļiem, gan par bērnunamu, gan par šo ēku, kas līdz šim veica visas šīs funkcijas.”
Arī domei vēl nav īstas vīzijas, kas notiks gan ar pašu "Priedītes" ēku, gan ar finansējuma piesaisti, kas ļautu reāli ietaupīt, neslēpj Soldatjonoka.
“Pagaidām vēl īsti nav skaidrs, vai šīs projekts mums dos iespējas atrisināt abus šos sarežģītos uzdevumus. "Priedītē" mēs saskaņā ar šo projektu nedrīkstam izvietot nevienu pieaugošo, te var būt tikai bērni. Tāpēc problēma ir un pastāv," klāsta Soldatjonoka. "Mēs paši vēl līdz galam neesam sapratuši, kas būs ar šo lielo ēku un kas tajā būs izmitināti pēc 2023. gada.”
"Priedītes" vadītāja Smikova nav droša, ka arī paši bērni būs ieguvēji, tie, kuri adopcijā attāluma dēļ zaudēs saikni ar ģimenes locekļiem, piemēram vecmāmiņām.
Bet, vadoties pēc standarta, šajā "Priedītes" ēkā zem viena jumta nedrīkst būt dažādu vecumu un kategoriju bērni.
“Mūsu gadījumā ēka ir liela un ar vairākiem korpusiem, ir laba infrastruktūra, bērni nodalīti pa vecumiem, dzimumiem un dažādām kategorijām. To izjaukt ir bezatbildīgi," uzskata Smikova. "Otra problēma ir adopcija, burtiski tagad, kad uz pēdām kāpj šis ID, pie mūsu sešiem bērniem brauks audžuģimenes iepazīties. To vidū nav nevienas no Daugavpils pilsētas vai novada, bet šie bērni katras brīvdienas ciemojas pie savas vecmāmiņas. Nu, neaizbrauks tā vecmāmiņa ciemos pie bērna, piemēram, uz Dobeli. Kur tā jēga paliek? ”
Deinstitucionalizācijas kritēriji ir noteikti, tos mainīt nevar. Jau šonedēļ 15. novembrī tiks prezentēts galīgais reformu plāns, kas kopumā Latgalē izmaksās vairāk nekā astoņus miljonus eiro, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums.
