Panorāma

“Facebook” apsūdz par sabiedrības šķelšanu

Panorāma

Panorāma

Kuģa vrakam – jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss

Daugavgrīvas pludmalē atrastā kuģa vrakam – jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss

19. gadsimta kuģa vrakam, ko nesen atrada Daugavgrīvas pludmalē, piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss. Šādu lēmumu pieņēmusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tuvākajā laikā atraduma vietu izpētīs ar ģeoradaru. Tas ļaus spriest par vraka patieso izmēru un lemt, kā rīkoties tālāk.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) speciālisti atzīst – atradums ir vērtīgs. Eksperti secinājuši, ka buru kuģis ir vismaz 150–200 gadus sens. Turklāt tik liels un labi saglabājies fragments pēdējos gados nav uziets.

“Vrakā ir daudz vara nagliņu, ar kurām ir bijušas savulaik piestiprinātas vara plāksnes pie šī kuģa borta. Mēs zinām, ka šādu praksi sāka piekopt britu flote 18. gadsimta 80. gados. Vēlāk tas ieviesās arī citviet Eiropā un pasaulē,” skaidroja NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Jānis Meinerts.

Viņš arī zināja stāstīt, ka kuģa ceļi bijuši ārpus Baltijas jūras: “Vai nu kara kuģis, vai arī kuģis, kas izmantots tāltirdzniecībai uz tropisko joslu.

Kuģus, ko izmantoja tikai Baltijas jūrā, ar vara plāksnēm neapšuva.”

Par to, ka Daugavgrīvas pludmalē jūra atsegusi vraka fragmentu, pirms divām nedēļām NKMP un Rīgas brīvostu informēja biedrība "Bolderājas grupa". Viens no pirmajiem atradumu pamanīja zemūdens arheoloģijas entuziasts Jurijs Šendeļevs.

“Es sen interesējos par nogrimušiem kuģiem. Reizēm pēc vētrām mēs ejam un skatāmies, ko jūra izskalojusi. Un te – ejam, un smiltīs redzams gabaliņš apšuvuma.

Atrokot izrādījās, ka vraka fragments ir vismaz 12 metrus garš, 3,5 metrus plats. No ozolkoka būvēts kuģa borts, apšūts ar masīvām un biezām plankām. Tas turpinās kāpu virzienā un zem ūdens līmeņa,” pastāstīja Šendeļevs.

“Mēs redzam tikai ārpusi, mēs neredzam otru pusi. Nedaudz apsegušās kuģa ribas jeb brangas, pie kurām masīvie dēļi ir stiprināti. Arī tās ir ļoti lielas, liela izmēra. Bet tās pašlaik nav iespējams izmērīt, jo ir ūdens un smiltis,” norādīja Meinerts.

Tagad, kad vrakam piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss, to plāno izpētīt ar ģeoradaru, lai noskaidrotu patiesos izmērus. Rīgas brīvosta un NKMP speciālisti vienojās – lai vraku pasargātu no straujas sairšanas saulē un gaisā, pareizākais ir atradumu atkal aprakt, līdz būs skaidrs, kā vraku izcelt un nodrošināt konservāciju.

“Tas ir jautājums, kā mēs ar šo fragmentu tālāk rīkojamies: vai mēs mēģinām eksponēt vai mēģinām saglabāt tur uz vietas, kur tas ir pašlaik,” piebilda Meinerts.

Rīgas brīvostas pārvalde sola meklēt iespējas, kā šo senatnes liecību saglabāt. Pašreiz esot pārāk daudz neskaidrību, lai runātu par konkrētiem plāniem un to, cik tas varētu izmaksāt. Bet atraduma vietu uzmanīs ostas policija.

Citur Eiropā šādus vrakus eksponē un par to saglabāšanu gādā jūras muzeji, taču Latvijā šāda muzeja joprojām nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt