Dienas ziņas

Ar koncertiem popularizēs koncertzāli "Lielais dzintars"

Dienas ziņas

Ventspilī - diskusija par romu nākotni

VUGD dzēš kūlu un gatavojas plūdiem

Daugavas krastos gatavojas plūdiem un cīnās ar kūlas dedzinātājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Gatavojoties kārtējiem pavasara plūdiem, Daugavas krastos dzīvojošie jau pa ķērienam nolikuši garos gumijas zābakus. Tikmēr ugunsdzēsēji visus spēkus spiesti veltīt kārtējam kūlas dedzināšanas neprātam. Šopavasar reģistrēti jau simtiem kūlas ugunsgrēku. Tomēr aizmirsti nav arī plūdu draudi.

Tuvojoties pavasarim, Pļaviņu iedzīvotāji aizvien pamet skatu uz pagaidām vēl aizsalušo Daugavu.

„Lai nebūtu šie plūdi, viņi jau... pagājušogad jau mums bija lieli plūdi un cilvēki tik daudz cieta. Nedod dievs,” stāsta Pļaviņu iedzīvotāja Natālija Kļevcova.

Tikmēr Daugavas baseina pašvaldību vadītāji, meteoroloģijas un glābšanas dienesta speciālisti pulcējas paplašinātajā civilās aizsardzības komisijas sēdē, lai apspriestu scenāriju iespējamajiem glābšanas darbiem, ja Daugava atkal parādīs savu vareno spēku.

„Šogad mēs esam domājuši  ledu ar kādiem iespējamiem līdzekļiem zāģēt,” saka Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Ledus biezums Daugavā šobrīd vēl ir ap 30 centimetriem, un pēc meteoroloģiskajām prognozēm, ledus iešana varētu sākties šonedēļ. Applūšanas draudi nav izslēgti, tomēr lieliem plūdiem šogad nevajadzētu būt.

„Prognozējamie līmeņi ir krietni zem vidējiem, kas novēroti iepriekš plūdos, un tā prognoze nav tik ļoti slikta, lai teiktu, ka arī šogad šeit viss būs applūdis,” saka VUGD civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Tikmēr kūlas dedzinātāji jau rosās uz nebēdu

Aizvadītajā diennaktī vecā zāle degusi 195 reizes, visbiežāk Latgales reģionā. Viena stunda dzēšanas darbos glābšanas dienestam izmaksā ap 150 eiro. „Materiālie zaudējumi, mums vienkārši izbraucot, arī samazina mūsu spējas reaģēt uz kādiem nopietniem gadījumiem, kur tiešām varbūt nepieciešama daudz lielāka palīdzība. Te jāvelta skarbi vārdi tiem, kas dedzina, un tiem kas neapkopj savu platību pirms ziemas, un tad mēģina atrisināt problēmu, nodedzinot pērno zāli,” norāda Baltmanis.

Iedzīvotāji gan bilst, ka lielākie dedzinātāji nav pieaugušie, kuri to uzskata par sava veida sakopšanu. „Es domāju, ka jaunieši vairāk [dedzina] bezdarba dēļ,” pikts ir Pļaviņu iedzīvotājs Vladimirs Glots.

Šopavasar reģistrēti vairāk nekā 648 kūlas ugunsgrēki, tostarp astoņas reizes aizdedzies arī mežs.

Nākamajā nedēļā tiek prognozēti ziemai raksturīgi laika apstākļi, tāpēc dedzināšana varētu mitēties, bet, kādu iespaidu tas atstās uz ūdens līmeni upēs, vēl grūti prognozēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti