Lai arī plūdus šogad apdraudētajās Daugavas krastu teritorijās Daugavpils pilsētas, Daugavpils un Ilūkstes novados negaida, tomēr gatavībai neparedzētam situācijām ir jābūt, organizējot apvienotās Civilās aizsardzības komisijas sēdi, saka komisijas priekšsēdētāja Daugavpils novada domes vadītāja Janīna Jalinska:
„Jā, ūdens līmeņa paaugstināšanās jebkurā gadījumā būs, bet ja tas paaugstinās līdz četriem metriem, tie ir normāli pali, tie nav plūdi. Pašvaldības ir gatavas, mūsu spēka struktūras arī ir gatavas, preventīvie pasākumi tiek veikti – tiek sakārtota gan tehnika, aprīkojums un pārējais.”
Lai arī operatīvie dienesti, kā šajā gadījumā Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) arī neprognozē plūdus, tomēr gatavi jebkurā situācijā, ja vien tas būs nepieciešams sniegt operatīvo palīdzību, apliecina Latgales brigādes vecākais inspektors Dmitrijs Karpovs: „Septiņas dienas nedēļā 24 stundas. Mēs esam nodrošināti ar laivām, zābakiem, glābšanas dēļiem, riņķiem, vestēm.”
Situācija Daugavā šogad netipiski mierīga - Daugavpils domes civilās aizsardzības organizators Vladislavs Ruskuls atzīst, ka viņa ilggadējā praksē tas ir pirmais gads, kad ledus aizgājis jau 1. martā un situācija upē patlaban par plūdiem neliecinot. Līmenis svārstās starp 1,37 un 1,45 metriem.
„Mazliet svārstās – diennakts laikā par kādiem 10 cm, ledus nav, jau aizgājis, nav nekādu sastrēgumu. Laiks silts, sniega nav, bet vienalga – pretplūdu pasākumu plānam jābūt.”
Pretplūdu preventīvais pasākumu plāns paredz gan savstarpēju koordināciju, gan materiālu sagatavi un gatavību operatīvi reaģēt uz negaidītu ārkārtas situāciju. Piemēram, Daugavpilī, kur tuvu Daugavai izvietotajos mikrorajonos nepieciešams situāciju kontrolēt un veikt specifiskas darbības, lai palu ūdeņi neiekļūtu dzīvojamajos rajonos, apliecina Daugavpils komunālās saimniecības vadītājs Aivars Pudāns:
Pat ja plūdi vai lieli pali nebūs, Daugavpils pilsētas, Daugavpils un Ilūkstes novadu apvienotās civilās aizsardzības komisijai aktuāli arī ir citi jautājumi, kas skar iedzīvotāju un vides drošību - tieši operatīvas informācijas apmaiņas jomā, kaut vai dažādu avāriju gadījumā, saka Daugavpils komisijas priekšsēdētāja Janīna Jalinska:
„Šodien mēs runājam par dzelzceļu, iespējamām avārijām, par dīzeļdegvielas noplūdēm – novēlota informācija rada briesmas mūsu iedzīvotājiem. Kad Kraujā notika avārija, bija jāreaģē ļoti ātri – mēs nezinām, kāda viela noplūdusi, cik tas skar iedzīvotāju veselību, ir vai nav jāveic evakuācija.”.
Šobrīd palu un plūdu apdraudēto teritoriju pašvaldības un atbildīgie dienesti seko situācijai Daugavā un cer - palu ūdeņu maksimums nesīs vismazākos zaudējumus, kas lielākoties pamanāmi ar ūdeņu sanestiem atkritumiem upes krastos, ko pašu spēkiem pēc tam kopj pašvaldības un privāto zemju saimnieki