Daugavā pamazām ceļas ūdens līmenis, pali gaidāmi no aprīļa vidus (papildināts)

Tuvojas pali, un Daugavā sākusies pakāpeniska ūdens līmeņa paaugstināšanās, kas galvenokārt saistīta ar nokrišņiem un sniega kušanu Baltkrievijā un Krievijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvā informācija.

Pēdējo dienu laikā ūdens līmenis Daugavā pie Krāslavas un Daugavpils cēlies par 15-20 centimetriem, un tas joprojām ir pavasarim neraksturīgi zems. Pie Jēkabpils ūdens līmenis kāpis tikai par dažiem centimetriem.

Baltkrievijas teritorijā ūdens līmenis šonedēļ cēlies par 16-41 centimetru. Straujāks ūdens līmeņa kāpums vērojams Daugavas augštecē, kur uz ledus vietām ir ūdens, sākusies ledus sairšana. Ledus biezums ir 25-50 centimetru, uz ledus pārsvarā saglabājas sniega sega.

Straujāka ledus un sniega kušana Latvijā, kā arī kaimiņvalstīs sāksies pēc 10.aprīļa. Saskaņā ar LVĢMC prognozēm ledus uzlūšana Daugavā gaidāma 14.-18.aprīlī, kas ir trīs nedēļas vēlāk par ilggadējo vidējo datumu. Pali turpināsies līdz maija sākumam.

Kurzemē sniega ir maz, arī ledus ir plānāks nekā citviet Latvijā, tādēļ šeit lieli pali nav gaidāmi. Pārējā valstī daudzviet prognozēta palienu applūšana, Latgalē un Vidzemē pali, visticamāk, būs lieli un ilgstoši.

Sniega segas biezums Austrumlatvijā ir vidēji 30-50 centimetru, Alūksnē - 60 centimetru. Sniega sega vēl klāj arī Zemgali un Kurzemes austrumus, bet Kurzemes rietumos jau kopš februāra beigām nav pastāvīgas sniega segas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apliecina - arī šogad plūdi sāksies gandrīz mēnesi vēlāk nekā iepriekšējos gados un iespējams sakritīs ar kūlas dedzināšanas laiku, tomēr dienests ir šai situācijai gatavs un aicina arī iedzīvotājus laikus padomāt par rīcību iespējamu plūdu laikā.

„Pavasaris glābšanas dienestam sākas ar divām lietām – tā ir kūla un arī pali. Šī situācija paredzēta arī valsts aizsardzības plānā, un visa rīcība notiek pēc šī plāna. Cilvēkiem, kuri dzīvo šajās [apdraudētajās] teritorijās un paši to jau zina – jāsagatavo, lai būtu uzlādēts mobilais tālrunis, lai būtu vienā vietā salikti dokumenti, vērtslietas, medikamenti, ko hroniskie slimnieki lieto ikdienā – tātad, pirmās nepieciešamības lietas, ja gadījumā, kad notikusi nelaime - ko varētu paņemt līdzi un kas nebūtu jāmeklē pa visu māju,” sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti