Par laimes lutekļiem, visticamāk, sevi dēvē latgalieši. 60% šī reģiona iedzīvotāju nav ko pārmest varasvīriem un sievām. Nav izslēgts, ka arī domes darbinieki atvēlējuši pāris minūtes laika šīs anketas aizpildīšanai. Bieži vien pēc negatīvu vērtējumu gūzmas, bija vērojams pēkšņs pozitīvu novērtējumu pieplūdums.
Neviennozīmīgi par savu dzīves vietu izsakās kurzemnieki. 47% iebildumu nav. Tikai par procentu vairāk ir tādu, kuri Kurzemes pilsētās un novados tomēr saredz kādu nepilnību.
Vairāk nekā puse – 54% – neapmierināto dzīvo kalnainajā Vidzemes apvidū un līdzenajā Zemgalē. Taču arī šajos novados vērojams prāvs pašreizējo vietvaru atbalstītāju skaits.
80%. Tik daudzu rīdzinieku pierēs vērojama rūpju rieva, vērtējot Rīgas domes paveikto, vai tieši pretēji - neizdarīto.
Lielākoties iedzīvotāji anketās lepojas par savas pilsētas vai novada bagāto kultūras dzīvi, gadatirgiem, zaļumballēm un bērniem domātām aktivitātēm. Tāpat viņi apjūsmo atjaunotās ēkas un jaunuzceltos namus. Taču visbiežāk labie vārdi tiek izbūvētajiem veloceliņiem un nobruģētajām ietvēm. Tajā pašā laikā tieši ceļi ir arī vislielākā pašvaldību bēda.
Latvijas sabiedriskā medija portālā lsm.lv iedzīvotāji daudz pārmetumu velta pašreizējiem pašvaldību vadītājiem. Daļai netīk autoritārais vadības stils, citiem - neieklausīšanās iedzīvotāju problēmās un vienpersoniska lēmumu pieņemšana.
Arī “De facto” uzmanības lokā nonāca gadījums Brocēnu novada domē. Tur mērs Arvīds Mēters, nespēdams aizdegt Lāčplēša dienas vakara ugunskuru, no darba atlaida visas Kultūras centra darbinieces.
Jo iedzīvotāji uzskatīja, jo es arī pats piedalījos tajā pasākumā, - tad prasīja, nu kā tad tā, nu kā tad tā priekšniekam? Nu redziet, nu redziet! Redziet šitā un tā un tā,” sašutis bija Mēters (LSDSP).
Pēc notikušā Mēters mēra amatu vairs netīkojot un partijas sarakstā ierindots pēdējā – 15. vietā.
Bieži iedzīvotāji anketās sūdzas, ka pašvaldības viņus neuzklausa. Jautājumus uzdot drīkstot, bet labākajā gadījumā atbilde nesekos. Taču var nākties arī piedzīvot īstu emociju vētru. “De facto” ar šādu situāciju saskārās Rēzeknes domē.
Tāpat cilvēki bieži anketās pieminējuši korupciju, “savējo” likšanu amatos, atsevišķu uzņēmumu lobēšanu un naudas izšķērdēšanu. Dažreiz pat tas notiek tik muļķīgi kā Sedā. Pašvaldība nopirkusi apkures katlu. Taču to neizmanto.
Pašvaldību attīstībā liela nozīme ir Eiropas Savienības finansējumam. Taču ne visi spēj to pienācīgi izlietot. Dažreiz nezināšanas, citreiz neprasmīgas rīcības dēļ, pašvaldībai jaunuzceltās ēkas jāapmaksā no saviem līdzekļiem. Tas draud Daugavpilij un Daugavpils novadam.
Aptaujas dati rāda, ka puse Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu pašvaldību, kurā tie dzīvo. Taču tajā pašā laikā tikai nedaudz atpaliek tie, kas domes darbam pievilkuši plus zīmi.
