“Priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos var radīt sekas demokrātisko procesu norisei valstī. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai priekšvēlēšanu aģitācija plašsaziņas līdzekļos notiktu atbilstoši likumam, pēc iespējas augstākā kvalitātē un nodrošinātu iespēju sabiedrībai pirms vēlēšanām saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem un politiskajām partijām. Lai to sekmētu, esam būtiski spēcinājuši Monitoringa departamenta kapacitāti un turpināsim to darīt.
Redzam, ka turpmāk ir nepieciešams veikt arī plašākus preventīvos pasākumus, lai palīdzētu medijiem labāk izprast tiesību normu regulējumus un veicinātu to ievērošanu,
kā arī izstrādāt uzlabojumus vadlīnijām, kuras priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā jāievēro elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem,” komentēja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Kopumā par šī gada Rīgas domes priekšvēlēšanu periodu NEPLP pārbaudījusi vairāk nekā 4500 raidstundu, lai pārliecinātos, vai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasības.
Vērtējot priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, NEPLP secina, ka lielākoties elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir ievērojuši likuma prasības.
Konstatēti 12 iespējamie likuma pārkāpumi un slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana. Naudas sods līdz šim piemērots par 8 konstatētajiem pārkāpumiem, kopējam soda apmēram sasniedzot 32 400 eiro. Viena administratīvā pārkāpuma lieta izbeigta, jo, izvērtējot iegūtos pierādījumus, netika konstatēts pārkāpuma sastāvs.
Savukārt trīs iespējamie pārkāpumi vēl tiek izskatīti administratīvo pārkāpumu procesa ietvaros.
Konstatētie pārkāpumi ir, piemēram, deputāta kandidāta netraucēta izteikšanās par sev vēlamiem tematiem, tādējādi izceļot savas vai citu deputātu kandidātu pozitīvās iezīmes, pārmērīga partijas logo un citu tās vizuālo elementu iekļaušana raidījumā, tādējādi nepārprotami popularizējot konkrētos politiskos spēkus.
Atsevišķos gadījumos raidījumu vadītāji studijas viesus – deputātu kandidātus – nepiesaka kā deputātu kandidātus, bet gan kā neatkarīgus ekspertus vai kādas biedrības pārstāvjus, tādējādi maldinot un neinformējot auditoriju par raidījumu dalībnieku balotēšanos Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.
Tāpat konstatēts atsevišķu politisko spēku lielāks atspoguļojuma īpatsvars, tādējādi nenodrošinot godīgu konkurenci starp politiskajiem spēkiem, kā arī ietekmējot vēlētāju politiskās tiesības un brīvības. Šāda rīcība neveicina viedokļu daudzveidību programmā, samazina auditorijas iespējas veidot objektīvu viedokli par vēlēšanu kandidātiem kopumā un var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
“NEPLP arī turpmāk ļoti bargi vērsīsies pret slēptu politisko aģitāciju priekšvēlēšanu laikā, jo šādi likuma pārkāpumi ietekmē vēlēšanu iznākumu un nenodrošina godīgu konkurenci politisko spēku starpā. Vienlaikus NEPLP mērķis nav sodīt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, tāpēc ir paredzēts nodrošināt mediju īpašnieku un žurnālistu izglītošanu par likuma normu piemērošanu pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tāpat, piesaistot ekspertus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, paredzēts uzlabot NEPLP vadlīnijas šajā jautājumā,” uzsvēra padomes loceklis Jānis Eglītis.
Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai — no 500 līdz 7100 eiro par katru pārkāpumu.
