Tieši šāds ir mobilitātes pabalsta mērķis - ja darbs atrasts tālāk no mājām, palīdzēt turp nokļūt, kamēr cilvēkam vēl nav stabilu ieņēmumu. Taču šo pirms trīsarpus gadiem sākto atbalsta pasākumu izmanto aizvien mazāk cilvēku.
Mobilitātes pabalsta saņēmēji
Latvija Rēzekne Ludza
2013.(03.-12.) 182 21 17
2014. 205 40 12
2015. 163 31 9
2016. (01.-08.) 104 17 4
Projekta pirmajā gadā pabalstu saņēma 182 cilvēki, 2015.gadā - 163, bet šā gada astoņos mēnešos projektā iesaistīti tikai 104 nodarbinātie. Vispopulārākais tas ir Latgalē, taču arī tur pieprasījums krities. Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā, Saldū mobilitātes atbalstu vairs nesaņem neviens.
Daudz ierobežojumu
Mobilitātes pabalsts bija toreizējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles (“Vienotība”) ideja.
Tagad viņa atzīst, ka iecerētais jau sākotnēji saskārās ar noteiktiem ierobežojumiem. "Iespējamais regulējums bija ne tas draudzīgākais lietotājiem. Nosacījumi ārkārtīgi stingri, summas relatīvi nelielas," saka Viņķele.
Pabalsta maksimālais apmērs īres vai ceļa izdevumu segšanai ir 400 eiro visu četru mēnešu laikā.
Viņķele pieļauj, ka galvenie iemesli pabalsta neizmantošanai ir sarežģītās procedūras, grūtības to kombinēt ar citiem atbalsta veidiem, nepietiekamās summas un saņemšanas ilgums. Lai cilvēks būtu tiesīgs to saņemt, viņam jāatbilst vismaz sešiem priekšnoteikumiem. Piemēram, pabalsta pieteikuma iesniegšanai paredzētas tikai 10 dienas, darba vietai jāatrodas vismaz 20 km attālumā no dzīvesvietas, jāiekārtojas pastāvīgā darbā uz pilnu slodzi, drīkst saņemt ne vairāk par divām minimālajām algām.
Pašu atrasta darbavieta neder
Pabalsta saņemšanu sarežģī vēl kāds nosacījums. Lai gan likums liek bezdarbniekam aktīvi meklēt darbu gan ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) palīdzību, gan pašam, pabalstu piešķir tikai tiem, kas iekārtojas NVA iepriekš reģistrētā vakancē. NVA skaidro, ka tās darba vietas, kas reģistrētas viņu datu bāzē, esot drošākas un neradot šaubas par tiesiskumu.
2016. gadā mobilitātes atbalsts tika atteikts 24 cilvēkiem. Vairākiem no tiem tieši tādēļ, ka darba sludinājums netika publicēts NVA.
Tas ir otrs populārākais pabalsta atteikšanas iemesls. Pirmais – iekārtošanās darbā uz noteiktu, nevis pastāvīgu laiku, kā arī iesaistes nosacījumiem neatbilstošs algas apmērs.
Pamudinājums braukt tālāk
Ja varētu mainīt sarežģītās procedūras, izmaksājamās summas apmēru un ilgumu, mobilitātes pabalsta saglabāšana būtu lietderīga, uzskata Viņķele. To, ka mobilitātes pabalsts var būt reāls pamudinājums meklēt darbu ārpus ierastās vides, apliecina Pētera Saukāna pieredze. Lai strādātu par kurinātāju, viņam no savām mājām Ludzas novada Tutānos līdz darba vietai Ludzas novada Briģos nācās mērot 35 kilometrus. Pēteris ir pārliecināts - ja nekompensētu ceļa izdevumus, viņš neuzdrošinātos meklēt darbu citur. Strādājot tālu no savas dzīvesvietas un saņemot minimālu algu, naudas iztikai nepaliktu nemaz. Tagad viņš atradis darbu dzimtajā ciemā un uz Briģiem vairs nebraukā.
Kokapstrādes ražotne "Mežāres A", kurā strādāja Pēteris, atrodas laukos, aptuveni 28 kilometrus no novada centra. Daudzi vietējie devušies peļņā uz ārzemēm, un darbiniekus atrast ir grūti. Uzņēmumā stāsta, ka degvielas izdevumu segšana būtiski motivē bezdarbniekus no attālākām dzīvesvietām pieteikties darbam Briģos.
Īres kompensāciju tikpat kā neprasa
Finanšu atlīdzību var izmantot ne vien braukšanai uz darbu, bet arī dzīvošanai uz vietas. Tomēr kopumā palīdzēt apmaksāt īres izdevumus lūdz ļoti reti. Pērn un šogad īres kompensācijai pieteicās tikai seši nodarbinātie. 2014. gadā šāda iespēja netika izmantota ne reizi. Arī Ērika un Pēteris šādu iespēju neapsvēra. Ērikai ir svarīgi būt kopā ar ģimeni, bet citiem iemesls varētu būt prasība īri pierādīt ar īres līgumu, kas īpaši ārpus Rīgas joprojām nav ierasta prakse.
Lai gan pabalsta saņēmēju skaits samazinās, Labklājības ministrija šobrīd negrasās atvieglot nosacījumus, rosināt palielināt pabalsta summas vai izmaksas ilgumu. Taču tā sola mazināt birokrātiju, ar kuru jāsaskaras pabalsta saņēmējiem, iesniedzot izdevumus apliecinošu dokumentus NVA.
