Viņš pats tajā labprāt spēlētu bijušo satiksmes ministru, politbiznesmeni Aināru Šleseru, savukārt, piemēram, neformālo Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi – Kaspars Znotiņš.
Viņš norādīja, ka „oligarhu sarunu” kontekstā ir jāizšķir trīs lietas: stils, tēma un reakcija.
No stila viedokļa „oligarhu sarunas” Daudziņam nav pārsteigums, taču viņam arī nav ko pārmest. Nav nekā pārsteidzoša, ja cilvēki privātās sarunās runā „mātes vārdiem”. „Viņš ķer laukumu un saprot, kur atrodas. Ar puišiem mēs runājam tā un ar publiku tā,” par „oligarhiem” sacīja Daudziņš.
Taču problēmas rodas tad, ja runa ir par sarunu saturu. Proti, tā saucamie „oligarhi” apsprieda ideju nopirkt neatkarīgu laikrakstu, cenšoties uzturēt mītu, kas tas aizvien būs liberāls laikraksts. „Tā ir iespļaušana sejā tai idejai, kāpēc bija barikādes (..),” vērtēja Daudziņš.
Visbeidzot, interesanta bija politiķu reakcija. Sākumā tās vispār nebija. Taču pēcāk Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēkšņi un negaidīti „no lādītes izvelk ideju par tautas vēlētu prezidentu”. Vējonis šo ideju saista ar kādu cilvēku, kurš sevis vadītajā pilsētā „bruģē ielas” un dara citus it kā labus darbus, kurš tad nu būtu labs prezidents.
Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
Savukārt otrajās sarunās apsprieduši augstu amatpersonu gāšanu. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieduši, kā pārņemt varu medijos. Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās ticis spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
