Panorāma

Zem lupas uzņemšanas nodaļu pacienti

Panorāma

Panorāma

«Deputātu kvotas» no valsts budžeta dalīs atkal

Daudzi tautas priekšstāvji arī šogad izmantos «deputātu kvotas»

Rotaļu un atpūtas laukumi tuvējās pašvaldībās, teātra durvju nomaiņa, laivu un trenažieru iegāde sporta skolā, baznīcu altāra remonts – to visu  individuāli Saeimas deputāti – pārsvarā no pozīcijas – izvēlas atbalstīt, tērējot tam valsts budžeta naudu. Kaut arī šādiem tēriņiem nav kritēriju, turklāt daudz kas no tā ir pašvaldību funkcija, gadu no gada tas atkārtojas. Arī šogad deputāti šādi varēs sadalīt 2,8 miljonus eiro valsts budžeta naudas.

Tā sauktās „deputātu kvotas”, ko parlamentārieši sadala pēc saviem ieskatiem budžeta ietvaros, ik gadu arī tiek kritizētas, un deputāti arvien sola sistēmā kaut ko mainīt. Taču līdz šim tas nav noticis.

Arī šogad daudzi tautas kalpi atzīts, ka īsti labi jau neizskatās, taču atteikties no šīs naudas nedomā.

„Tā ir prakse, kas bija, ir un būs. Es domāju, ka te nav tādu kas mainītu. (..)Var protams teikt, ka ir jāizstrādā kritēriji, jābūt kādiem soģiem kādai komisijai, jo neviens neapšauba to faktu, ka būtu jādod iespēja kādiem maziem projektiem, kas caur valsts budžetu neiet, vajadzētu dot iespēju to atbalstīt,” vērtē Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS).

Viņu papildina Jānis Dombrava (NA). „Nekas nav automātisks. Deputāti virza priekšlikumus un ļoti bieži priekšlikumi arī tiek noraidīti Saeimā,” norāda Dombrava. „Ja priekšlikums gūst Saeimas atbalstu, es domāju, ka tai virzītai iniciatīvai ir krietni lielāka leģitimitāte nekā kādā ministrijā, ļoti šaurā grupā ar konkursu vai bez konkursa piešķirtam finansējumam vienai vai otrai iniciatīvai,” viņš piezīmē.

Citādāk gan šo kārtību vērtē opozīcijā. Gan Latvijas Reģionu apvienība, gan „No Sirds Latvijai” uz šīs naudas sadali nepretendējot, pat ja koalīcija tādu iespēju dotu. Inguna Sudraba to salīdzina ar korupciju.

„Jo vairāk publiski tiks izskaidrots, ka tā nav deputāta privāta nauda, kuru viņš tagad ziedo kādas tāfeles vai kora tērpa iegādei, bet, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda, jo, manuprāt, būs veselīgāka attieksme no sabiedrības puses un arī varbūt zināms nosodījums, nevis aplausi šādai rīcībai,” kritiska ir Sudraba.

No pārējām opozīcijas partijām atšķirīga nostāja gan ir „Saskaņai”. Tur arī saka – prakse nav laba, bet ja nauda ir – tad jāizmanto.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka daļu „saskaņiešu” deputātu priekšlikumu kvotu sadalē koalīcija arī atbalsta apmaiņā pret tai būtiskiem balsojumiem par citiem jautājumiem.

„Nu, bet, kā jebkurš deputāts… Nu, kā viņš var neatsaukties, ja kāda skola, vai ciema vai tilts ceļš kliedz pēc remonta vai baznīca, kur viņš ir draudzes loceklis?” retoriski jautā „Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs („Saskaņa”). „Nu, kā viņš var nesniegt? Nu, skaidrs, ja tādi priekšlikumi būs, tad frakcijas aizlieguma nebūs!” neslēpj Urbanovčs.

Viennozīmīgas nostājas nav gan arī koalīcijas politiķu vidū.

Andrejs Judins no „Vienotības” atzīst ka šo praksi neatbalsta. „Saeima var risināt problēmas nacionālā līmenī. Ja mums ir problēma, ka skola nevar iegādāties tāfeles vai deju kolektīvs nevar iegādāties apavus – to var risināt citādāk. Tā sistēma, ko mēs redzam, ir ļoti netaisnīga. Var būt piecas skolas un vienai skolai varam palīdzēt, pārējām nē,” uzsver Judins.

Par to, ka sistēma nav pareiza, jau daudzus gadus runā arī organizācija „Delna”. Pērn tā vērsās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu to izvērtēt, taču saņēma atbildi, ka no likuma viedokļa viss ir kārtībā. Tomēr „Delnā” uzskata, ka analizējot jautājumu pēc būtības, šī kārtība joprojām nav pareiza. Kaut vai tādēļ, ka tāda nav parlamenta funkcija, turklāt šīs naudas izlietojums nav pārskatāms.

„Kāpēc joprojām ir saglabājusies tā sistēma, ka deputātiem tiek iedota kabatas nauda, kuru vienkārši var dalīt saviem draugiem, tādējādi nodrošinot priekšvēlēšanu kampaņu? Tas mums nav saprotams,” norāda “Sabiedrības par atklātību Delna” direktora vietniece Liene Gātere.

To, kam šogad deputāti naudu gatavi atvēlēt no savām individuālajām kvotām, daudzi vēl nebija gatavi atklāt, jo par to vispirms spriedīšot savās frakcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt