Visticamāk, par pēdējo grupu, kas iegūs iespēju jau šogad balsot pašvaldību vēlēšanās, valdība lems otrdien, 25. aprīlī. Tie būs apmēram 80 cilvēki, kas vēl paspēs iegūt pilsoņa pasi līdz 16. maijam – pēdējai dienai, kad vēlētāji var reģistrēt iecirkņa maiņu pašvaldību vēlēšanās.
"Man bija tāda doma, ka es piecelšos, apēdīšu brokastis, aiziešu uz blakus esošo skolu, nobalsošu, neviens mani neapturēs," stāstīja Ksenija.
Ap rudeni Ksenija sāka skaidrot, kādus dokumentus vajag, lai kļūtu par Latvijas pilsoni. Janvāra sākumā visus dokumentus iesniedza un janvāra beigās kārtoja eksāmenu. Savukārt pēc diviem ar pusi mēnešiem atnāca vēstule – aicinājums nodot svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai.
Ksenija svinīgo solījumu nodos šonedēļ. Taču ar to viss nebeidzas un pēc pases uzreiz doties nevar.
"Es nododu zvērestu kopā ar citiem cilvēkiem, tad sagatavo rīkojuma projektu Ministru kabinetam, tas rīkojuma projekts kādu laiciņu iet līdz Ministru kabinetam. Ministru kabinets to ieliek savā dienaskārtībā," teica Ksenija.
Šajā laikā topošos pilsoņus vēl pārbauda dažādas iestādes."Process ir ilgs, bet tā ir pārsvarā birokrātija, protams," piebilda sieviete.
Termiņš no zvēresta nodošanas brīža līdz valdības lēmuma pieņemšanai ir apmēram divi mēneši, norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Šajā gadījumā tie ir izšķiroši.
Attiecīgi Ksenija un cilvēki, ar kuriem kopā viņa nodos zvērestu, pasi, visticamāk, varēšot saņemt jūnijā.
"Protams, ir vairāki faktori, kas ietekmē šo visu procesu. Un arī, pieņemsim, ja personai ir kāds administratīvais pārkāpums vai ir tiesībsargājošām iestādēm, kas sniedz savus atzinumus par personām izmeklēšanas procesā arī, un šādas iestādes ir veselas 15. Ja tām ir kaut kas papildināms vai ir kaut kāda informācija, kas ir jānoskaidro, tad šis process var ieilgt par arī līdz sešiem mēnešiem," klāstīja PMLP pārstāve Santa Jonāte.
Tiesa, jau pēc eksāmena nokārtošanas iestādes sniedz savus atzinumus par cilvēkiem. "Arī pēc eksāmena nokārtošanas informācija jau tiek operatīvi organizēta un, protams, tas ir atkarīgs no katras individuālās lietas," teica Jonāte.
Taujāta, kāpēc cilvēkus pārbauda gan pēc eksāmena nokārtošanas, gan pēc zvēresta nodošanas, Jonāte atbild šādi: "Dažkārt arī šīs iestādes, ja rodas papildjautājumi, vai ir kaut kāda papildu informācija, kas ir jānoskaidro, tad šis termiņš var arī paildzināties. Tāpat arī, protams, no Ministru kabineta dokumentu aprites un arī no Iekšlietu ministrijas dokumentu aprites ātruma šie rīkojuma termiņi var mazliet saīsināties vai paildzināties."
Šobrīd valdībā nodots viens rīkojuma projekts, un šajā otrdienā pilsonībā paredzēts uzņemt 76 cilvēkus.
"Pilsonība stāsies spēkā ar 9. maiju un viņi vēl būs tā grupa, kura paspēs nokārtot personu apliecinošo dokumentu līdz 16. maijam, lai varētu iet un balsot pašvaldību vēlēšanās," teica PMLP pārstāve.
Savukārt aptuveni 60-70 cilvēki, tajā skaitā Ksenija, pēc PMLP datiem, līdz pašvaldību vēlēšanām visdrīzāk neuzspēs nokārtot pilsonības iegūšanu. PMLP pārstāve skaidro, ka reālā situācija liecinot – ilgo termiņu nemaz nevarētu saīsināt. Un tuvākajā laikā pastāvošo kārtību mainīt negrasās.
