ĪSUMĀ:
- Daudzbērnu māmiņām pensijas būs mazākas, jo iemaksas veic no 171 eiro.
- Par labu šāda sistēma nāk tikai sievietēm ar ļoti zemiem ienākumiem.
- Labklājības ministrija cenšas nedaudz labot situāciju. Pašlaik tas nav izdevies.
- Daudzbērnu māmiņas pašas krāj savai pensijai.
- Demogrāfs norāda, ka daudzbērnu māmiņas tiek diskriminētas, jo vēlas radīt bērnus.
Vairāk bērnu - mazāka pensija
Vidēji cilvēks mūža laikā veic iemaksas pensiju apdrošināšanā apmēram 40 gadus. Labklājības ministrijas Sociālā apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa stāsta, ka māmiņas, kurām ir, piemēram, četri bērni, minimālas iemaksas veic sešus gadus no šī perioda. Stabiņa norāda, ka ne vienmēr var apgalvot, ka daudzbērnu mātes vecumdienās var sagaidīt liesāku pensiju nekā tās sievietes, kurām ir viena vai divas atvases.
„Aptuveni 30% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem ir tie, kas veic iemaksas zem minimālās algas, tā kā nevar viennozīmīgi teikt, ka visas māmiņas ir zaudētājas. Varbūt tur arī ir tādas māmiņas, kuras ir veikušas iemaksas no ļoti maza objekta. Un šie gadi ir tie, kas varbūt arī kaut ko dod. Protams, tas ir zaudējums pensijas apmēram, bet konkrēti pateikt to es nevarēšu,” saka Stabiņa.
Viņa skaidro, kas tiek darīts, lai, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, netiktu ietekmēta vecāka iespēja vecumdienās saņemt adekvātu pensiju:
„Pagājušajā gadā Labklājības ministrija sniedza savu prioritāro pasākumu uz budžeta paketi. Tas ietvēra sevī, ka šīs iemaksas līdz bērniņa pusotra gada vecumam varētu tikt veiktas kā 20% no vecāku pabalsta, kuram pieskaitīts šis 171 eiro. Diemžēl šis prioritārais pasākums netika atbalstīts.”
Šīs iemaksas pensiju apdrošināšanā tiek veiktas speciālā budžeta ietvaros - kad no viena speciālā budžeta iemaksas pārskaita uz otru.
„Finanses nepieaug, bet kopumā speciālajā budžetā to ir tik, cik ir. Tas veido papildus ilgtermiņa saistības, kas netiek finansiāli segtas,” norāda Stabiņa.
Pēc viņas teiktā, no dienas kārtības šis jautājums nav pazudis, un arī šogad Finanšu ministrijā tiks iesniegts priekšlikums mainīt esošo kārtību.
Māmiņas pašas krāj savai pensijai
Trīs bērnu mamma Kristīne Mennika uzsver, ka bez pašas veiktiem uzkrājumiem neiztikt. Kristīnes dēliem ir 13, 10 un pieci gadi. Tā kā bērniem ir samērā liela gadu starpība, viņai bija iespēja atgriezties darba tirgū, nezaudējot kvalifikāciju.
„Sekojot līdzi situācijai valstī un pensiju dažādiem līmeņiem, es sapratu, ka 1. un 2. pensiju līmenis man vecumdienās ne pie kādiem apstākļiem nenodrošinās kvalitatīvas vecumdienas, tāpēc es jau savlaicīgi sāku uzkrāt trešajā pensiju līmenī. Es ticu, ka daudziem bērnu skaita izvēle ir apzināts lēmums, un mums kā vecākiem viņi ir jāaudzina tā, lai viņi savā veidā arī būtu droši vien kā atbalsts vecumdienās. Tāpēc es arī bērnu izglītībai sāku krāt, lai palīdzētu viņiem nostāties uz kājām, tādējādi cerot, ka viņi man palīdzēs vecumdienās, kad tas būs nepieciešams,” stāsta Mennika.
Signes Bahšteinas ģimenē aug četri bērni. Viņa apzinās, ka ilgstošā būšana mājās ar bērniem ietekmēs pensiju vecumdienās. Arī Signe pēdējos desmit gadus veic uzkrājumus privātā pensiju shēmā.
„Bērni ir dzimuši praktiski cits pēc cita, un atgriezties darba tirgū starp bērniņiem es nepaspēju. Līdz ar to man būšana ārā no darba tirgus bija vēl ilgāka nekā tad, ja ir viens bērniņš, pēc pieciem gadiem vēl viens, un tad pēc pieciem gadiem vēl viens. Bērniņš vēl ir mazs. Īsti bērnudārzā negribas likt, pie auklītes arī varbūt ne gluži. Māmiņu algu vairs nemaksā, bet strādāt arī tu nevari kā mamma, jo tev ir vēl mazs mazulītis. Tāpēc man prombūtne no darba tirgus sanākusi pailga. Mani tas uztrauc, kā tas atstās ietekmi uz manu vecumdienas pensiju,” stāsta Bahšteina.
Latvijas pensiju sistēma paredz solidaritātes pasākumu starp vīriešiem un sievietēm brīdī, kad persona sasniedz pensionēšanās vecumu un ir uzkrājusi 1. pensiju līmeņa kapitālu. Tas tiek dalīts ar paredzamo mūža ilgumu.
„Paredzamais mūža ilgums sievietēm, kā mēs zinām no statistikas, ir aptuveni desmit gadus ilgāks nekā vīriešiem. Bet šajā aprēķinā tiek ņemts vērā vidējais mūža ilgums. Līdz ar to ir solidaritāte starp sievieti un vīrieti, kad sievietei tiek aprēķināts pensijas apmērs uz mazāku it kā paredzamo mūža ilgumu, līdz ar to apmērs arī paaugstinās. Bet vīriešiem tieši otrādi šis apmērs tiek samazināts, jo viņam tiek aprēķināts uz mazliet lielāku paredzamo mūža ilgumu,” norāda Stabiņa.
Daudzbērnu māmiņu diskriminācija
„Tā ir viena no brēcošām netaisnībām, kas Latvijā ir jānovērš, ka būtībā mēs ar valsts rokām sodām tās sievietes, kuras vispār izvēlas bērnus. Mēs sodām ar mazāku pensiju,” uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.
Viņš uzsver, ka sievietes, kuras laidušas pasaulē vairākus bērnus, dzīves laikā nevar vienlīdz lielu uzmanību pievērst savas karjeras attīstībai.
„Ir nevis jāatstāj līdzšinējā situācija, ka valsts vēl ietaupa un nemaksā pilnas sociālās iemaksas, bet ir jādomā par koeficientu, kas šīs veiktās iemaksas papildinātu. Piemēram, sākot ar trešo bērnu, tie varētu būt 10% lielākas pensiju iemaksas. Pēc būtības, pateicoties šādām māmiņām, mums būs nākotnes Latvijas nodokļu maksātāji,” saka Mežs.
Demogrāfs uzsver, ka šī netaisnība būtu jāmaina jau tuvākajā laikā, jo nevar tieši diskriminēt sievietes tikai tāpēc, ka viņas vēlas bērnus.
