Izdevumi, kas jāvelta, lai labi un garšīgi paēstu, pieauguši. Tāpēc Zaigas Ceirules trīs bērnu ģimenē retāk pasūta ēdienu uz mājām vai pērk našķus. Viņi dzīvo Rēzeknē, kur par pusdienām skolās visu klašu grupās vienlīdzīgi nav jāmaksā vien trūcīgajām un mazturīgajām ģimenēm. Kaimiņu pašvaldībās – kā nu kurā.
"Es uzskatu, ka vajadzētu, lai ir vienādi. Tā, man liekas, būtu normāli. Vai tu dzīvo Rīgā vai Rēzeknē, vai Daugavpilī, vajadzētu lai tas atbalsts ir vienots," sacīja Ceirule.
Rēzeknes novadā, piemēram, brīvpusdienas ir visiem līdz 9. klasei, un tiem vidusskolēniem, kas nākt no trūcīgajām, maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, tas vidēji mēnesī pašvaldībai izmaksā nepilnus 9000 eiro.
Ludzas novadā agrāk bija līdzīgi, bet nu jau otro mācību gadu brīvpusdienas ir visiem, sākot ar pirmklasniekiem un beidzot ar divpadsmitklasnieku.
Skolēnu ēdināšanas finansēšana Latvijā atkarīga nevis no pašvaldību rocības, bet to politiskajām prioritātēm, secināts Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā.
"Centralizēta ēdināšana sabiedrībai kopumā viennozīmīgi ir lētāks risinājums, nekā katram vecākam individuāli meklēt, kā to bērnu paēdināt. Skatīties, vai sanāk naudiņa samaksāt par skolā piedāvātajām pusdienām vai ņemt līdzi kastīti ar ēdienu," vērtēja Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Apvienība, vēršoties ar aicinājumu Saeimā, piedāvā palielināt jau šobrīd esošo valsts finansējumu. Šobrīd valsts finansē 50% pusdienu izmaksas 1.–4. klašu skolēniem.
Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka finansējuma pieaugums jau paredzēts, taču nevis brīvpusdienu nodrošināšanai plašākam skolēnu lokam, bet lai segtu esošo izmaksu pieaugumu. 2,15 eiro vietā tas ļaus atvēlēt 3,09 eiro dienā. Rēzeknē gan stāstīja, ka te viena pusdienu porcija izmaksā vien 1,4 eiro.
"Pašvaldība patiesībā dotē gan ēdnīcas darbinieku algas, gan ēdnīcu uzturēšanu, gan paši iepērkam produktus. Ja noņemtu šo slogu no pašvaldības un atdotu visu ēdināšanu privātajām firmām, tad pašvaldībai varētu ietaupīties tie līdzekļi un varētu kaut kādā veidā arī palīdzēt vecākiem vairāk," sprieda Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.
Atsevišķi nedotējot algas un ēdnīcu uzturēšanu, to nāktos iekļaut katras porcijas cenā un tad izmaksas pieaugtu vismaz dubultā, lēsa Rēzeknes Izglītības pārvaldē.
Vēstuli ar aicinājumu meklēt brīvpusdienām vairāk naudas Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība nosūtījusi ne vien Saeimai, bet arī pašvaldībām. Daudzām gan šī gada budžets jau apstiprināts.
