To, ka ģimenes ar vairākiem bērniem ir vairāk pakļautas nabadzības riskam, eksperti atzinuši jau sen, un situācija, ka tieši šīs ģimenes nevar atgūt daļu no samaksātā par izglītību vai pulciņiem, kamēr citi to var, to kārtējo reiz tikai apliecina.
Šai problēmai uzmanību pievērsa viena no šādām ģimenēm. Kamēr citi krāj čekus par medicīnas pakalpojumiem, izglītību vai interešu izglītību, daļai strādājošo to darīt nemaz nav jēgas. Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka atgūstamās summas apmērs zināmā mērā ir atkarīgs no nomaksātā iedzīvotāju nodokļa apmēra.
“Atgūt pārmaksāto nodokli var tikai no tā, kas ir samaksāts. Ja persona ir daļu nodokļa samaksājusi, šo nodokli var atgūt. Līdz ar to, jo lielāks nodoklis, jo vairāk maksājam, jo vairāk personai ir iespēja atgūt, protams, normas robežās – 215 eiro par šo gadu vai 213 par iepriekšējiem,” skaidro VID Nodokļu pārvaldes speciāliste Jana Antipova.
Piemēram:
-
Vienam strādājošajam ar 600 eiro algu apgādībā ir 3 bērni
-
Otram strādājošam ar 3 bērniem ir 1000 eiro alga.
-
Viņiem abiem vienāds ar nodokli neapliekamais minimums – 600 eiro.
-
Abi vēl saņem kopumā 68,28 eiro kā ģimenes valsts pabalstu.
-
600 eiro algas saņēmējs nemaksā iedzīvotāju ienākumu nodokli un uz nodokļa atmaksu pretendēt nevar.
-
1000 eiro algas saņēmējs vēl var saņemt 23% no attaisnotajiem tēriņiem.
Līdzīgi arī vienādas - 600 eiro algas - gadījumā, trīs bērnu vecāks pilnībā segs, piemēram, pulciņu izmaksas no savas kabatas, tikmēr viena vai divu bērnu vecākiem, maksājot par to pašu pulciņu, tādu pašu summu būs iespēja atpakaļ no valsts gadā saņemt 23% no samaksātā.
Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) uzskata, ka problēmas šajā situācijā nav, jo pārmaksāto nodokļu atmaksa ir viens no veidiem kā motivēt, lai vispār algas būtu lielākas.
Līdz ar to tas, ka lielāko algu saņēmējiem ir iespēja vairāk saņemt nodokļu atmaksā, esot tikai saprotami. Bet daudzbērnu ģimenēm pieejams cita veida atbalsts.
“Protams, ka varbūt ir situācijas, kad šie ienākumi ir nepietiekoši, bet tādā gadījumā ir pašvaldības, kur ar visiem priekšrakstiem tiek sniegts viena veida vai otra veida atbalstu,” saka Parādnieks.
“Labklājības ministrijas ieskatā šī ir problēma, pēc Finanšu ministrijas datiem apmēram vienai trešdaļai strādājošo šis jautājums ir aktuāls,” saka Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Linda Liepa.
Arī Labklājības ministrijā gan atzīst, ka vienkārša risinājuma nav, un viena no iespējām ir palīdzība no pašvaldības, ja ģimenes ienākumi ir tik mazi, ka atbilst trūcīgā statusam.
Ministrija gan arī ierosinājusi, lai valsts ģimenēm kompensē vismaz to atvieglojumu daļu no ar nodokļiem neapliekamā minimuma, kuru daudzi nelielās algas dēļ nevar pilnībā izmantot.
Taču tur gan jābūt Finanšu ministrijas galavārdam, kuru Labklājības ministrijā cer sagaidīt līdz ar jauno nodokļu koncepciju, ko valdība sola nākamgad.
Jau ziņots, ka, sākot no šā gada, attaisnotajos izdevumos, par kuriem var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iekļaut arī izdevumus par bērnu interešu izglītību. Tomēr vecākiem jārēķinās arī ar ierobežojumiem, piemēram, interešu pakalpojuma sniedzējam jābūt mācību iestādei vai attiecīgi licencētam.
