Apzinoties, ka arī tuvinieku klātbūtne sirdzējam var palīdzēt justies labāk, Vidzemes slimnīcā pašlaik karantīna atcelta un pacientus apmeklēt ir atļauts. Slimnīcas vadītājs gan apelē pie veselā saprāta un aicina nenākt ģimenēm kuplā skaitā, padomājot pašiem par savu un arī par pārējo pacientu veselību, jo palātās parasti nav tikai viens slimnieks vien.
SIA "Vidzemes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs norādīja: "Katrā gadījumā mēs cenšamies īstenot pacienta vēlmes un vajadzības, mēģinām pielāgoties viņa prasībām un tuvinieku prasībām. Protams, jāatzīst, ka tuvinieki reizēm vēlas daudzi kopā iet, tā arī ir zināma problēma. Mēs to izjutām tieši kovida laikā, tāpēc tomēr lūdzām tuviniekiem pa vienam vai divatā apmeklēt un ievērot to pusstundu vai drošās 20 minūtes. Nedoties visiem, visai ģimenei, kas varbūt ir vairāki cilvēki vienlaikus, tā radot zināmas problēmas arī sev, jo ir iespējas sev infekciju dabūt. (..) Tās ir arī rūpes par mūsu pacientiem, jo, ilgstoši šeit atrodoties, ar kovidu vai gripu var aplipināt arī citus pacientus."
Ņemot vērā, ka kovids izplatās joprojām, pacientu apmeklējumos līdzīga kārtība pastāv arī Liepājas reģionālajā slimnīcā: tikai ar ārstējošā ārsta atļauju, tikai pa vienam, tikai uz pusstundu, uz sejas – maska, kājās – bahilas. Ja nepieciešams ilgāks laiks vai pie sirdzēja grib atnākt vairāk par vienu viesi, tas ir iespējams, ja ārsts atļauj.
Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks atzīmēja: "Protams, ir arī cilvēki ar īpašām vajadzībām mūsu slimnīcā. (..) Protams, arī kovida laikā tuvinieki tika laisti pie šiem pacientiem, vai viņš atradās kovida nodaļā vai intensīvās terapijas nodaļā. Protams, tika piederīgie speciāli ekipēti, un piederīgie varēja atrasties pie šī pacienta, jo ļoti bieži, ja vien piederīgais ir adekvāts, viņi pat palīdz veikt šī pacienta aprūpi."
Striks pastāstīja, ka atsevišķos gadījumos personāls gan bijis spiests aizliegt apmeklējumus, jo tuvinieki nevis palīdzējuši, bet traucējuši ārstniecības procesā. Striks stāstīja: "Ņēma ārā katetrus, mēģināja barot ar to, ko nedrīkst, bija aspirācijas. (..) Principā tas bija personālam papildu slogs."
Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs norādīja, ka viena kārtība pastāv plānveida slimnieku apmeklējumiem, otra – nedziedināmi slimo tuviniekiem. Proti, pirmos atļauts apciemot ik pārdienas darba dienās un sestdienās, bet, lai atvadītos no slimnieka, kura prognozes ir bēdīgas, ļauts būt klāt arī svētdienās. Tiesa, gadās arī pārpratumi.
Semjonovs stāstīja: "Bija tā, ka man joprojām ir atmiņā daži gadījumi, kad es biju zvanījis vēlu vakarā pēc [pacienta] meitas lūguma apmeklēt viņai zibenīgi tēvu, jo viņai liekas, ka viņš ir ļoti vājš un nav stabils. Es principā pats aizgāju uz 10. stāvu, aprunājos ar ārstējošo ārstu, biju intensīvajā terapijā, cilvēks bija stabils, viss bija labi un viņa varēja mierīgi no rīta atnākt. Un mēs tā arī bijām sarunājuši, bet pēc pusstundas viņš neprognozējami mirst. Man likās, ka es visu biju izdarījis pareizi, cilvēku nomierināju, bet no radinieku skatpunkta es biju samelojis."
Toreiz pacienta nāves cēlonis bijis pēkšņās nāves sindroms, pastāstīja slimnīcas vadītājs Semjonovs, taču pašlaik slimnieku apmeklējumiem ierobežojumi noteikti pamatā epidemioloģiskās drošības dēļ. Semjonovs neslēpj, ka Veselības inspekcijā esot daudz pacientu vai viņu tuvinieku sūdzību par slimnīcā iegūtām infekcijām, tāpēc tiekot darīts viss iespējamais, lai šo risku mazinātu.
