Pusdiena

Pusdiena 04.04.2017

Pusdiena

Pusdiena 05.04.2017

Daudzās pašvaldībās un sociālajos dienestos trūkst izpratnes par cilvēktirdzniecību

Daudzās pašvaldībās un sociālajos dienestos nav izpratnes par cilvēktirdzniecību; problēmas arī NVA

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Daudzu pašvaldību sociālie dienesti un bāriņtiesas neatpazīst cilvēku tirdzniecības upurus; nezina, kur var saņemt sociālo rehabilitāciju, un bieži vien šie dienesti nepazinās savu nozīmīgo lomu palīdzības koordinēšanas ķēdē. Problēmas ir arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Šādi ir Tiesībsarga biroja secinājumi, pētot šo iestāžu izpratni par to lomu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas procesā.

Nereti starptautiskās institūcijas ziņojumos par Latviju pauž bažas, ka zemais oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits neatspoguļo reālos apmērus. Iespējams, daļu cilvēku, kas paverdzināti, iesaistīti piespiedu darbā, fiktīvajās laulībās vai prostitūcijā iestādes nav pamanījušas. Tiesībsarga birojs pētījumā skaidroja, kāda ir izpratne, piemēram, pašvaldību sociālajos dienestos un bāriņtiesās. Secinājumi – diezgan skumji.

„Pirmkārt, neatpazīst un arī nedomā, ka tas ir viņu uzdevums atpazīt [cilvēktirdzniecību], kur nu vēl sniegt reālu jēgpilnu palīdzību,” Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne ieskicē problēmas, kas atklājas daudzu pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu atbildēs pētījumā.

Taču, lai arī tieši vietējās pašvaldības bieži vien ir pirmās, kas saskaras gan ar upuriem, gan cilvēku tirgotājiem, tomēr ir informācijas trūkums par šo noziegumu.

„Viņi tā arī saka: mūsu dienaskārtībā nav šāda jautājuma. Viņiem nav sanācis saskarties. Ja arī tāda situācija būtu, kāds klients pie viņiem nonāktu, šo informāciju nekavējoties nodotu policistiem,” saka Piļāne. „Tas vien jau liecina, ka pašvaldību darbinieki nav informēti, ka pirmkārt un galvenokārt viņiem būtu jāparūpējas un jādomā, kādu sociālo palīdzību jāsniedz šim attiecīgajam cilvēkam, ja gadījumā viņš jau ir upuris,” norāda Tiesībsarga vietniece.

Tātad ne tikai jāziņo policijai, bet arī jāpastāsta cietušajam, kur saņemt sociālo rehabilitāciju. Tiesa, ne visi neatpazīst - neliela daļa sociālo dienestu un bāriņtiesu arī vēstīja par savu pieredzi, identificējot cilvēka tirdzniecības upurus, un, piemēram, Liepājā jau gadiem pašvaldībā ir izstrādāta sadarbības shēma, lai ikviens darbinieks zinātu, ko darīt šādā situācijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles Tiesībsarga birojam savukārt sniedza identiskas atturīgas atbildes, norādot, ka darbā nav identificēti cilvēku tirdzniecības gadījumi. Nav arī izstrādāta metodika upuru identificēšanai.

Biedrības „Patvērums Drošā māja” juriste Gita Miruškina savukārt atgādina, ka šī ir iestāde, kur cilvēki visbiežāk vēršas krīzes situācijā, un bezdarbs ir liela krīze.

Viņa ieskicē klasisku piemēru: „Ir klients, kas nāk - regulārais klients bez darba. Vienā gaišā dienā viņš atnāk un saka: „ viss, sveiki, es esmu atradis darbu, es braukšu uz ārzemēm, es pelnīšu divreiz vairāk naudas nekā tu, te sēžot”, un tas cilvēks pazūd. Tad paiet kādi trīs mēneši, augstākais pusgads un šis klients ir atpakaļ – divreiz bēdīgāks un noslēgtāks nekā iepriekš.

Tas jau ir signāls, ka kaut kas nav lāgā, par šo cilvēku ir vairāk jāparūpējas un jāpainteresējas,” saka Miruškina.

Tiesībsarga birojs uzskata, ka risinājums gan pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, gan NVA varētu būt jēgpilnas apmācības. Tam piekrīt aģentūras juridiskā departamenta direktore Marianna Dreja. Viņa pati izgājusi divu dienu apmācības par cilvēktirdzniecības upuru identificējusi, un vadījusi apmācības juridiskajā departamentā strādājošajiem.

„Šogad ir plānotas apmācības filiāļu vadītājiem, kuras es novadīšu. Protams, ka tās ir vairāk tāpēc, lai viņi būtu vairāk informēti, atpazītu vairāk dažādas [cilvēktirdzniecības] pazīmes, saprastu, kur varētu būt vairāk informācijas,” atzīst Dreja.

Nodarbinātības valsts aģentūrā piekrīt, ka visiem filiāļu darbiniekiem, kas strādā ar klientiem, vajadzētu nodrošināt apmācības par cilvēku tirdzniecības upuriem, vēlams – lai tās pasniegtu tieši nevalstiskās organizācijas, kas strādā ikdienā ar upuriem, taču tam nepieciešami papildu finanšu resursi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti