Piecu bērnu mamma Sindija Meluškāne nākamgad solīto pabalsta pieaugumu gaida kā labu atspaidu ģimenes budžetam. "Mēs tieši runājām, ka no nākamā gada tas tiešām būs tāds jūtams papildinājums ģimenes budžetam. Šie 100 eiro, sākot ar trešo bērnu," atzina Meluškāne.
Pašreizējais ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 11 eiro, par otro - 22, par trešo - 34, bet par ceturto - 50 eiro mēnesī. Pašlaik, kad vecākais bērns sasniedz 19 gadu vecumu, valsts pārstāj maksāt 11 eiro, bet turpina maksāt 22, 34, 50 eiro mēnesī par pārējiem nepilngadīgajiem.
Tagad plānots šo kārtību mainīt. No jauna pārskaitīt bērnus, tikko kā vecākais kļūst pilngadīgs. Tas nozīmē, ka trīs bērnu ģimenē, tiklīdz vecākais bērns sasniegtu 19 gadu vecumu, jaunākie kļūtu par pirmo un otro. Šo ierosinājumu atbalsta arī Nacionālā apvienība (NA).
"Protams, ka varbūt ir atsevišķas ģimenes, kurām ir izdevīgāk saņemt maksājumu par bērna kārtas skaitli, bet tas gluži vienkārši rada netaisnību, nevienlīdzību un tas neļauj līdzekļus mērķtiecīgi izmantot un sniegt atbalstu tām ģimenēm, kurām ir šī palīdzība visvairāk nepieciešama," skaidro NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Man šis ir ļoti nepatīkams jaunums, jo tas tiešām nekur nebija izskanējis," atzīst Meluškāne.
Dzintars kā piemēru norāda uz pašreizējo netaisnību. Ģimene, kas izaudzinājusi divus lielākus bērnus, par pastarīti saņem 34 eiro mēnesī. Situācija neesot godīga, jo cita ģimene par vienīgo bērnu mēnesī saņem tikai 11 eiro.
Tam nepiekrīt Sindija Meluškāne: "Manuprāt, tā kārtība ir taisnīga, ka mans trešais bērns ir mans trešais bērns arī tanī brīdī, kad manam pirmajam bērnam ir 18 gadi. Tas ir mans trešais bērns. Mans ceturtais bērns. Neatkarīgi no tā, cik gadi ir manam lielākajam un neatkarīgi no tā, ja kādu iemeslu dēļ bērniņa vairs nav."
NA atbalstīto priekšlikumu neatbalsta LM, jo jaunā kārtība nozīmētu daļai ģimeņu samazināt esošo ģimenes valsts pabalstu.
"Sociālajā jomā ir nerakstīts likums, ka pabalstus vai tādas izmaksas nesamazina nekad.
Šajā gadījumā ciestu vismaz 50 000 ģimenes, kuru otrie bērni vai trešie bērnu kļūtu par pirmajiem bērniem šīs jaunās politikas izpratnē," iepriekš sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
"Būs zināms ģimeņu skaits, kurām pabalsts paliks nemainīgs, būs arī tiešām ģimenes, kuras zināmā mērā zaudēs un tās ģimenes, kurās reāli iepretim citām ģimenēm vairs nav tie apstākļi, ka pabalsts ir tik nepieciešams," piebilda Dzintars.
Dzintars norāda – nākamgad būtu pārejas periods un nevienam pabalsts nesamazinātos, bet, vai tā būtu arī turpmāk, būtu atkarīgs no politiķu lēmumiem.
LM aprēķinājusi, kā jaunā sistēma izmainītu pabalsta saņemšanas apjomu. Lielai daļai no ģimenēm, kurās kāds bērns kļuvis pilngadīgs, pabalsta apjoms, salīdzinot ar esošo sistēmu, saruktu būtiski – tabulas labajā ailē redzams, ka 18 gadu periodā summas uz ģimeni mērāmas tūkstošos.
Demogrāfs Ilmārs Mežs norāda – iecerētā sistēma nevienai ģimenei nedrīkst samazināt pabalsta apmēru ne par centu. "Sistēma ir taisnīga ilgtermiņā, īstermiņā mums ir jāpārliecinās, ka nav zaudētāju un tāpēc laikam ir jāturpina pašreiz esošā sistēma vēl vienu gadu un tad jāskatās, kā mēs to varam reformēt, lai nebūtu neviena zaudētāja."
Demogrāfijas lietu padome sanāks ceturtdien, 5. oktobrī, un šī iecere būs viens no tematiem, par ko tiks lemts. Vēl viens no jautājumiem par, ko tiks spriests, būs ne vien trešā bērna, bet arī otrā bērna politika, jo ģimeņu skaits, kam ir viens bērns, ir krietni lielāks par to, kuriem ir divi.
