Viena no traģiskajām ugunsnelaimēm vakarnakt notika Mārupē. Aiz apsvilušajiem kokiem krāsmatas pat ir grūti saskatīt. Māja ir nodegusi pilnībā. Šajā ugunsgrēkā dzīvību zaudējusi 22 gadus jauna sieviete. Ticamākais nelaimes iemesls – nepareizi izbūvēta apkures sistēma.
Aizvadītajā diennaktī glābēji dzēsuši kopumā 19 ugunsgrēkus. Liktenīgas izrādījušās nelaimes Daugavpilī un Mālpils novadā, kur, pilnībā nodegot divām privātmājām, bojā gājuši vēl divi cilvēki. „Daugavpils gadījumā iespējamais ugugunsgrēka iemesls varētu būt neuzmanīga rīcība ar uguni. Savukārt Mālpils gadījumā iemesls varētu būt saistīts tieši ar apkures ierīču lietošanu,” saka VUGD preses sekretāre Viktorija Gribuste.
Nolaidīga vai nenopietna attieksme pret savas mājvietas apkures sistēmas uzturēšanu kārtībā ik gadu liek veikt jaunus un jaunus ierakstus melnajā statistikā. „Tai krāsnij ir jāierūcas, viņai ir jārunā. Tam cilvēkam sava apkures ierīce ir jāizprot,” saka Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības prezidents Māris Bambis.
Viņš norāda – apkures sezonai jāgatavojas laikus. Malkas apkures gadījumā pagalēm jābūt kārtīgi žuvušām vismaz gadu. Mitra malka degot uz skursteņa sienām veido darvai līdzīgu vielu, kas var novest pie ugunsgrēka. Visa veida apkures katli un dūmvadi jāpārbauda reizi gadā. Turklāt vislabāk vēlā pavasarī vai vasarā, nevis rudenī, kad uz speciālistu pakalpojumiem jāgaida garās rindās.
„Katra tīrīšana, privātmājas sakopšana ir divu stundu laikā. Tas neaizņem tik daudz tā cilvēka laika, lai to neizdarītu visas vasaras sezonā,” norāda Bambis.
Likumā teikts, ka apkures sistēma obligāti jāpārbauda reizi gadā, bet sodrēji no skursteņiem jātīra pat trīsreiz. Taču jābūt kādam, kas to kontrolē, uzskata eksperts. Viņš to salīdzina ar auto tehnisko apskati.
„Es varbūt domāju, ka man tā mašīna ir perfektā kārtībā. Bet, aizbraucot uz šo obligāto apskati, man kāds pasaka, ka viņa ir vēl jālabo. Es viņu salaboju, un tad vēl ir obligāta civiltiesiskā apdrošināšana, kad es trešajai pusei nodaru zaudējumus. Savukārt saistībā ar ugunsdrošību mums šādu likumu nav. Pareizāk – likumi ir, bet viņi netiek pildīti, jo nav kontroles mehānisma,” skaidro Bambis.
Uz cilvēku atbildību norāda arī glābēji. „Resursu ir tik, cik ir. Cilvēkiem pašiem jāapzinās, ka tas ir viņu īpašums, tā ir viņu dzīvība, un viņiem pašiem jārūpējas par to. (..) Apkures iekārtas jāsaved ir vasaras laikā kārtībā, jo apkures sezonas laikā par to vairs neviens nedomā, visi grib sildīties,” atzīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Skursteņslaucītājs pēc pieredzes teic - to, kuri par krāšņu un skursteņu apkopi parūpējas laikus, ir tikai 6% no viņu klientiem. Un arī to vidū liela daļa mācību guvuši pēc ugunsnelaimes.
