Panorāma

Aprīlī popularitāte augusi "Saskaņai" un NA

Panorāma

Svin starptautisko māsu dienu

Nav skaidrības par jauno sistēmu

Daudz neskaidrību par jauno sistēmu bez vecākiem palikušo bērnu nonākšanai ģimenēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lai gan drīzumā bija paredzēts ieviest jauno sistēmu bez vecākiem palikušo bērnu nonākšanai ģimenēs, nozīmīgos jautājumos joprojām ir daudz neskaidrību.

ĪSUMĀ:

  • Jaunu sistēmu bez vecākiem palikušo bērnu nonākšanai ģimenēs bija paredzēts ieviest jūlijā.
  • Iecerētā audžuģimeņu specializācija sašaurinājusies līdz divām.
  • Nav skaidrs, kā jaunie centri mēneša laikā atradīs bērnam ģimeni.
  • Aktuāla problēma par finansiālu atbalstu audžuģimenēm, kuras palīdz jauniešiem ar uzvedības traucējumiem.
  • Tiesībsargs uzsver, ka ministrijas rīkotās domnīcas bijušas pārāk plašas.
  • Ministrs nav sniedzis žurnālistiem apsolīto interviju.

Bija paredzēts, ka noteikumiem, kas jauno sistēmu regulētu, būtu jāstājas spēkā jau pēc pusotra mēneša. Vēl janvārī bija iecere veidot dažādu specializāciju audžuģimenes. Pašlaik iecerētā audžuģimeņu specializācija sašaurinājusies līdz divām - krīzes ģimenēm un tām, kas uzņems bērnus ar ļoti smagām veselības problēmām.

Labklājības ministrijā skaidro, ka lēmums atkāpties no iepriekšējās koncepcijas pieņemts ar augstāku mērķi - ieliekot bērnu krīzes ģimenē, mēneša laikā viņam atrast ģimeni ilgtermiņam, kas gatava par viņu rūpēties. Rūpes mēneša laikā sameklēt bērnam ģimeni uzņemšoties īpaši veidoti atbalsta centri. 

Viens no neskaidrajiem jautājumiem ir, kā atbalsta centri spēs labāk nekā līdz šim mēneša laikā atrast pastāvīgu ģimeni vairāku vecuma grupu bērniem, par kuriem rūpes jāuzņemas 24 stundas diennaktī. Pašlaik Latvijā ir 605 audžuģimenes, no tām 95 brīvas. Taču bērnunamos joprojām ir aptuveni 1000 bērnu. 

Īpaša bērnu vecuma grupa, kurus reti kurš gatavs uzņemt ģimenē, ir pusaudži un jaunieši ar uzvedības traucējumiem. Daudzas audžuģimenes īpaši atzīmējušas, ka nav gatavas uzņemties par viņiem rūpes.

"Ja man ir atkarīgs pusaudzis, ja viņam ir uzvedības problēmas, tad es, piedodiet, arī nevarēšu strādāt,

man būs jābūt kopā ar viņu, man būs jāizstrādā rehabilitācijas programma, un man būs jānodrošina visi tie pakalpojumi, kas viņiem nepieciešami," saka Latvijas Profesionālo audžuģimeņu biedrības "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne.

Labklājības ministrija topošo noteikumu kontekstā atsaucas uz kopsaucēju, kas rasts domnīcās. Tomēr Tiesībsarga birojs, kas arī piedalījies ministrijas organizētajos domu apmaiņas pasākumos, norāda uz būtisku problemātiku to rīkošanā. Domnīcās piedalījies pārāk daudz organizāciju, tām neļaujot nonākt pie kopsaucēja.

Tiesībsarga ieskatā, domnīcas būtu bijis jārīko daudz šaurākā lokā, katru ārpusģimenes aprūpes formu uzrunājot atsevišķi. "Ideālais variants, manuprāt, var būt no pašām audžuģimenēm, kas gadu gadiem ar šo problemātiku strādā, un vairāk ir jāieklausās viņos," saka tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat viņš uzskata, ka pašreizējais uzturlīdzekļu palielinājums audžuģimenēm ir apsveicams, taču daudzos gadījumos tas joprojām ir nepietiekams. Viņaprāt, valsts politikai jābūt tādai, ka pabalsti, atlīdzības nosedz visus nepieciešamos izdevumus. "Tas ir darbs. Misijas darbs. Par to ir jāsaņem atlīdzība," saka Jansons.

Viņš arī kritizē ministriju, sakot: "Man ir pilnīgi skaidrs, ka par jauno sistēmu nav skaidrs nevienam.

Tas izriet no tām sarunām, no tām diskusijām, no tiem konstatējumiem domnīcā. Mēs redzam, ka ir nepietiekami veikta izpēte, analīze no Labklājības ministrijas."

Topošos noteikumus bija iecerēts valdībā skatīt jau nākamnedēļ, taču tas pagaidām ir atlikts. Jauno ieceru skaidrošanai piektdien nepilnu stundu bija paredzējis atvēlēt labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), taču pirms intervijas sniegšanas ministrs pēkšņi atstāja sanāksmju telpu. 

KONTEKSTS:

Gada laikā, kopš Bērnu lietu sadarbības padomē norit darbs pie likumprojekta attiecībā uz specializētajām audžuģimenēm un atbalsta centru izveidi, reģionos noritējušas četras domnīcas, no kurām Labklājības ministrija apkopojusi idejas.

Pirmā padomes sēde notika pagājušā gada augustā. Tās mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk bez vecāku gādības palikušo bērnu nonāktu ģimeniskā vidē. Proti, mainīt sistēmu, kurā bērni atrodas institūcijās.

Iepriekš vēstīts, ka specializētās audžuģimenes, kas aprūpēs bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, zīdaiņus un smagā vardarbībā cietušus bērnus, darbu sāks 1.jūlijā. Tomēr audžuģimeņu apvienībā ir skeptiski par šo termiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti