Minētie attēli nedēļas sākumā tika aktīvi izplatīti sociālajos tīklos. Visticamāk – lai radītu iespaidu, ka premjers neievēro paša valdības pieņemtos noteikumus. Kariņš gan skaidrojis, ka šī iepirkšanās notikusi jūlija mēnesī, kad masku nēsāšana veikalos nebija obligāta.
Valsts datu inspekcija noskaidrojusi konkrēto tirdzniecības vietu un pieprasījusi no uzņēmuma paskaidrojumu par notikušo, jo šāda novērošanas kameru attēlu publiskošana uzskatāma par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu.
"Tad, kad jebkura kompānija, vienalga – veikals, autostāvvieta, poliklīnika vai slimnīca ierīko videonovērošanas sistēmu, tas tiek darīts ar konkrētu nolūku. Parasti – pasargāt savu īpašumu un apmeklētājus no noziedzīgiem nodarījumiem. Tikai šim nolūkam var izmantot ierakstus, lai pēc tam nodotu policijai vai apdrošināšanas kompānijām. Bet tas nenozīmē, ka var paskatīties, kurš apmeklētājs smieklīgi izskatās vai jocīgi paklupis, vai paņēmis par daudz alkohola un šos video pēc tam publicēt youtube," saka Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Par regulas pārkāpumu uzņēmumam draud naudas sods līdz 4% no pagājušā gada apgrozījuma vai līdz 20 miljoniem eiro. Tā gan ir maksimālā summa. Latvijas praksē līdz šim lielākais sods par regulas pārkāpumu bijis 150 tūkstoši eiro.
Pirms pārbaudes ierosināšanas inspekcija vērtē personas motivāciju. Tādēļ piemēram publiskot soctīklos kadrus, kuros fiksēts noziegums, piemēram zādzība vai uzbrukums, vēl būtu pieļaujams. Taču drošības pēc arī šādos gadījumos ieteicams labāk informēt policiju un konsultēties ar Datu valsts inspekciju.
