Tā intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā atzina Datu valsts inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa.
Viņa norādīja, ka diskusijas patlaban norit gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā. Tomēr mērķis ir izstrādāt vienotas vadlīnijas, kurās būs noteikts, kā īpašniekiem pieteikt dronu lidojumu, kā lidošana vispār drīkst notikt, kādā veidā brīdināt apkārtējos cilvēkus un citi jautājumi. Plūmiņa atzina, ka dronu izmantošana ir veids, kā tieši iejaukties cilvēku privātajā telpā.
Taču diskusijas Latvijas sabiedrībā nereti izraisa arī stacionāru kameru izmantojums. Plūmiņa atzīst, ka uzstādīto kameru skaits strauji kļūst arvien lielāks gan privātajā telpā, piemēram, privātīpašumos, gan publiskajā telpā.
Attiecīgi pieaug arī sūdzību skaits par to darbību, jo cilvēki šaubās par kameru filmējamo teritoriju, pieļaujot, ka tās aptver arī viņu personisko telpu. Reizēm šīs sūdzības vai jautājumi ir risināmi ar konsultāciju palīdzību, tomēr ir gadījumi, kad tiek izmantots naudas sods.
Plūmiņa atzīst, ka daudzi uzstāda videokameras, lai aizsargātu savu īpašumu. Taču kameras filmējamā teritorija nedrīkst iekļaut publisko telpu vai kaimiņa privātīpašumu. Viņa atgādina, ka pie ikvienas teritorijas ir jābūt norādītam gan uzstādītājam, gan mērķim, jo apkārtējai sabiedrībai ir tiesības zināt, vai filmēšana nepārkāpj privātās telpas robežas.
