ĪSUMĀ:
- Tieslietu ministrija: sociālajos tīklos var publicēt bildes ar citiem, ja to nedara peļņas nolūkos.
- Datu aizsardzības speciālists Arnis Puksts uzskata - neprasot piekrišanu, citu bildes nevar likt “Facebook” un sūtīt “Whatsapp”.
- Puksts: Privātpersonām var piemērot sodu līdz pat 20 miljoniem eiro.
- Eiropas Komisijā atbalso TM teikto, bet norāda - konkrētus gadījumus izskata dalībvalstīs.
- TM norāda, ka par pārkāpumiem varētu piemērot rājienu.
- Regula jāievēro arī uzņēmumam, kas nodrošina sociālā tīkla pakalpojumus.
Skaidrojot regulu neilgi pēc tās stāšanās spēkā, Tieslietu ministrija (TM) norādīja, ka regula neattiecas uz privātpersonu darbībām ar datiem privātajām vajadzībām, un fotogrāfijas, kuros redzami citi cilvēki, drīkst likt sociālajos tīklos, un sods par to nedraud.
Cilvēki jāinformē un jāsaņem atļauja, ja viņu fotogrāfijas tiks izmantotas komerciāliem mērķiem, piemēram, reklamējot savu fotogrāfa talantu.
Ar TM un Datu valsts inspekcijas sniegto informāciju kontrastēja Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Arņa Puksta teiktais. Viņš LSM stāstīja, ka mājsaimniecības un privātās vajadzības izprotamas daudz šaurāk. Pēc viņa teiktā, ja “Facebook” tiek ievietota bilde, ko redz pilnīgi visi, tad šo gadījumu jau regulē datu regula. Arī bilžu sūtīšana “Whatsapp” grupās esot “konkrēta aktīva rīcība, ar kuru dati tiek publiskoti”.
Puksts uzskata, ka peļņa nav vienīgais kritērijs, pēc kā vērtēt, vai pārkāpts regulā noteiktais. “Fotografēt mājas albumam jūs drīkstat, bet, kad gribat publiskot, svarīgi ir informēt klātesošos un panākt, lai viņi neiebilst,” stāstīja Puksts. Viņaprāt, “Facebook” ir pārāk grūti novilkt līniju, kur sākas peļņas gūšana, un tas varētu būt tikai vainu pastiprinošs apstāklis.
Pēc viņa teiktā, arī privātpersonai var tikt piemērots milzīgais 20 miljonu eiro sods, kas paredzēts uzņēmumiem, pārkāpjot regulā noteikto. Savu interpretāciju par regulā noteikto Puksts pauda arī Latvijas Radio.
TM savukārt norādīja, ka Datu valsts inspekcija fiziskai personai naudas soda vietā varētu izteikt tikai rājienu. Ja pārkāpums ir smags, tad, apsverot atbilstošo naudas soda apjomu, ņems vērā vispārējo ienākumu līmeni, kā arī attiecīgās personas ekonomisko situāciju.
“Uzliktajiem naudas sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Katra situācija tiek vērtēta atsevišķi saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem,” informēja ministrijā.
Lai noskaidrotu regulas punkta par datu apstrādi personiskām vajadzībām skaidrojumu, LSM sazinājās ar EK pārstāvjiem. Komisijā norāda, ka regula neattiecas uz datu apstrādi personīgiem nolūkiem vai aktivitātēm privātajā sfērā, ja tam nav saistības ar profesionālo un komerciālo darbību.
Tādējādi regulas ierobežojumi attiecas uz cilvēku, kurš fotogrāfiju izmanto ārpus privātās sfēras - komerciāliem mērķiem.
EK gan piebilst, ka to, kā regulā rakstītais tiek izmantots katrā atsevišķajā gadījumā, noteiks katras atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalsts datu aizsardzības institūcijas un tiesas. Tādējādi tiesā varētu nonākt Puksta minētie gadījumi, kuros nav skaidrs, vai bilde publicēta, komerciāla mērķa vadīta.
Ja fotogrāfiju publicēšana paredzēta tikai sabiedrības informēšanai, paužot viedokli un idejas, datu apstrādē katrā dalībvalstī iespējami izņēmumi to likumos. Komisijā uzsver - regula nosaka, ka dalībvalstīm ir jāsamēro datu aizsardzība ar brīvību izteikties un informēt.
Vienlaikus komisijā skaidro, ka neatkarīgi no tā, vai indivīda rīcība ar citu personu datiem ietilpst privātajā sfērā, uzņēmums, kas nodrošina sociālo tīklu un tā sniegtos pakalpojumus, arī ir atbildīgs par datu apstrādi. Tādējādi uz viņu attiecas regulā noteiktais.
Arī TM vairākkārt norādījusi, ka regulas mērķis ir nevis ierobežot cilvēkus, bet sniegt viņiem vairāk informācijas par to, kur uzņēmumi izmanto viņu datus.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula pieņemta 2017.gadā, bet piemērot to sāka no 2018.gada 25.maija. Ar tās piemērošanu saistītas nianses noteiktas 21.jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā, kurā norādīts, ka likums neattiecas uz datu apstrādi personiskām vajadzībām. TM apkopojusi biežāk izplatītos mītus par regulu. Viens no tiem ir par to, ka nedrīkst publicēt informāciju par sevi vai citām personām sociālajos tīklos, tajā skaitā atzīmēt savus draugus.
Regula uzliek par pienākumu datu vācējiem un apstrādātājiem būt godprātīgiem pret tiem, kuru dati tiek vākti, - izstāstīt un informēt par nosacījumiem. Tā paredz, ka personas dati nav uzņēmuma īpašums, ar kuriem tas var rīkoties, kā vēlas. Tāpat regula tiek uztverta kā motivācija sakārtot savu darbu, lai personas dati tiktu pienācīgi aizsargāti. Uzņēmumiem tīri praktiski tas paredz dažādu līgumu un dokumentu maiņu, kā arī personu datu drošības uzlabošanu.
