Rīta intervija

Edgars Rinkēvičs: Pēc "Brexit" atlikšanas ir svarīgi sakārtot izstāšanās procesu

Rīta intervija

Saeima lems par valsts budžetu. Viedokli izsaka deputāts Igors Pimenovs

25% uzņēmēju uz sevi neattiecina Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības

Datu inspekcija: Satraucoša aina – 25% uzņēmumu domā, ka datu regula uz tiem neattiecas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pēc Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas ierosinājuma pētījumu centrs SKDS veicis aptauju, lai noskaidrotu, kā veikusies vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešana un kāda par to ir uzņēmēju izpratne. Ar pētījumu iepazinusies arī Datu valsts inspekcija un secinājusi – aina ir diezgan dramatiska.

Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka pētījuma atklātā būtiskākā un satraucošāka atziņa ir, ka 25% uzņēmumu uzskata, ka regulas prasības uz tiem neatteicas, lai gan likās, ka ieguldīts tik liels darbs informēšanām gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Dilba sacīja, ka saskaņā ar pētījumu 9% uzņēmumu nekas nav darīts, lai nodrošinātu atbilstību regulai, un šī “tendence nav pārāk laba”.

Inspekcijas pārstāve atklāja, ka aptaujā piedalījās visu veidu uzņēmumi vairākās sfērās, gan ražošanā, gan pakalpojumu jomā, tāpēc nevar teikt, ka tā ir tikai kādas nozares vai reģiona tendence.

Dilba atzina, ka aptauja liek aizdomāties par turpmāko rīcību, kā vēl var informēt uzņēmumus par datu aizsardzību. Inspekcija jau plāno pasākumus mazo un vidējo uzņēmumu informēšanai, tam ir paredzēta semināru sērija visos reģionos. Lielākās problēmas ir tieši mazajiem un mikro uzņēmumiem, kas lielākoties domā, ka uz viņiem regula neatteicas, konstatēja Dilba.

Mazajiem uzņēmumiem var trūkt resursu, lai piesaistītu speciālistus datu aizsardzībā, tāpēc inspekcija mēģina palīdzēt un konsultēt, “ja saprot pamatprasības, nekas traks tur nav”, un kļūdas var būt, bet ne kritiskas. Tad inspekcija paskaidro un iespēju robežas palīdz, ja uzņēmējs izrāda iniciatīvu, ja saprot, ko jautā, nevis retoriski prasa - “ko man tagad darīt”.

Dilba arī pastāstīja, ka inspekcija vairāk cenšas strādāt preventīvi un soda tikai tad, ja konstatē ļaunprātīgas nelikumības. Visbiežāk tas saistīts ar personu tiesību neievērošanu – neinformēšanu par datu apstrādi pēc personas pieprasījuma vai datu apstrāde bez piekrišanas vai tiesiskā pamata. Trīs gadījumos arī netika sniegta informācija inspekcijai.

Kopumā pērn ir pieņemti lēmumi 97 lietās, 26 gadījumos ir piemērots sods, bet tikai 12 no tiem ir naudas sodi, pārējos gadījumos ir izteikti brīdinājumi. Sodi bija no 70 līdz 2000 eiro.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas paredz stingrāku kontroli pār fizisko personu datiem un to uzglabāšanu, stājās spēkā pērn 25. maijā. Tam bija iespēja gatavoties divus gadus, tomēr rosība sākās vien neilgi pirms regulas spēkā stāšanās, un jau tās darbības laikā konstatēts daudz neatbildētu jautājumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti