Nedzirdīgajiem

Vides fakti

Nedzirdīgajiem

Ielas garumā. Rīgas iela Līvānos. 1. daļa

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Fortnite»

Datorspēļu ražotāji izmanto pat azartspēļu biznesa elementus; sankciju nav

No vienas puses, datorspēles palīdz jauniešiem socializēties un iegūt jaunus draugus, spēlētāju lokā visā pasaulē jau rodas "profesionāli sportisti" un komentētāji, kuri ar datorspēlēm pelna naudu. No otras puses, šķietami mazi mikromaksājumi par dažādiem spēļu bonusiem var pāraugt iespaidīgos rēķinos. Un šo stratēģiju arvien vairāk attīsta spēļu ražotāji. Eiropā azartspēļu regulatori jau sāk pievērst tam uzmanību, bet Latvijā - pašlaik nekā. 

ĪSUMĀ:

Datorspēles kā sports

Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Fortnite" sāk ar virtuālās pasaules iepazīšanu, un pirmais secinājums - daudzu cilvēku priekšstats, ka spēlēt datorspēles ir tukša laika nosišana, mūsdienās nebūt vairs nav pareizs.

Piemēram, pašlaik Seulā risinās pasaules čempionāts datorspēlē "League of Legends", uz kuru sabraukušas 24 pasaules stiprākās komandas, un 3.novembrī - finālā - tiks noskaidrota pasaules visvisspēcīgākā komanda. Vienā komandā seši spēlētāji, un kopējais balvu fonds - apmēram pusotrs miljons ASV dolāru.

Datorspēļu turnīros gluži kā lielajā sportā ir skatītāji, emocijas, kā arī bukmeikeri, un likmes uz uzvarētājiem var izdarīt pat pasaules prestižākajos totalizatoros.

Šis ir tikai viens no turnīriem. Spēlējot dažādas datorspēles, tādi notiek regulāri. Tie, kas turnīros piedalās, kārtīgi trenējas un ir profesionāļi. Viņi var nopelnīt arī pat ļoti prāvas summas. Piemēram dānis Johans Sundsteins līdz šim nopelnījis 3,7 miljonus ASV dolāru, bet vācietis Kuro Takasomi pat pārsniedzis četru miljonu atzīmi. 

Tādējādi - lai pelnītu miljonus, nav jābūt nedz hokejistam, nedz bokserim, nedz tenisistam, bet profesionālam datorspēļu spēlētājam.

Latviešu pagaidām pelnošo datorspēļu spēlētāju sarakstā nav, bet arī latvieši nav pērnie - šogad augustā sākusies jau otrā sezona E-sporta Baltijas līgas čempionātā, un tā organizētāji lepojas, ka šogad tajā jau būs 400 spēlētāju un 46 komandas.

Līdzīgi kā mums pierastajā sportā, arī šo visu sacensību translēšanai jau ir un top arvien jauni televīzijas kanāli. Un cilvēku pulks, kas skatās, kā citi sacenšas datorspēlēs, arvien pieaug.

Vietnē "Youtube" pašlaik ir jau neskaitāmi kanāli, kuros kāds demonstrē, kā kādu datorspēli spēlē tieši viņš, un cilvēki to skatās.

Pasaulē viens no populārākajiem šī žanra pārstāvjiem - zviedrs "Pjūdīpai" spēlē spēles, pats tās komentē, un abonentu skaits šim kanālam ir 67 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā cilvēku visā Lielbritānijā kopā. Līdzās datorspēļu spēlēšanai viņš ir arī šovmenis un influencers, proti, tāds, kurš caur savu kanālu reklamē un testē dažādas preces, saņemot par to naudu no reklāmdevējiem. Vēl viņam ir ziedotāji. Tādējādi "Pjūdīpai" ienākumi gadā pārsniedz desmit miljonus eiro.

Arī Latvijā ir cilvēki, kuri cenšas gūt līdzīgus panākumus, spēlējot datorspēles, komentējot un to rādot citiem. Piemēram, "UldonsTV" pašlaik ir gandrīz 50 000 sekotāju. Ar šādu skaitu interneta platformās Latvijā var lepoties tikai atsevišķi politiķi un pat tikai daži mediji.

"UldonsTV" arī savā kanālā reklamē dažādas preces, un viņam tiek ziedota nauda. Viņš taisa dažādus video, rīko viktorīnas. Tiesa, atšķirībā no zviedra "Pjūdīpai" viņa komunicēšanas stils ir daudz rupjāks.

Pasaules stāsti šajā ziņā ir iedvesmojoši - attīstās profesionālais datorspēļu sports, strīmeri, un var pelnīt miljonus. Vēl ir arī iespējas pašiem izgudrot un radīt spēles, un šajā ziņā Latvija gan var lepoties ar kādu panākumu - pašlaik arvien lielāku popularitāti gūstošā datorspēle mobilajos telefonos, kas izlaista pērn, "Guns of Boom" ir daļēji izstrādāta arī Latvijā.

Bet šī ir monētas spožākā puse, jo ne mazākā mērā datorspēļu pasaule nes arī sabiedrībā dažādas blaknes un pat drāmas ģimenē.

Īpašajām bruņām zog naudu no vecākiem jeb atkarība

Skolēnu brīvlaikā datorsalonā Vecrīgā ir pilns ar pusaudžiem - visi 20 datori ir aizņemti. Vecuma ierobežojumu salonā nav, stundas cena par viena datora īri - divi eiro par pirmo stundu, pēc tam par katru nākamo viens eiro. Salonā arī pastāsta, ka pieprasījums ir liels, un pa dienu visi datori parasti ir aizņemti.

Topā šeit ir jau "Aizliegtā paņēmiena" operācijas nosaukumā minētā "Fortnite". Spēlētāja galvenais uzdevums ir palikt pēdējam dzīvajam uz kādas salas, kurā viņš atrodas kopā ar citiem spēles dalībniekiem. Viņa rīcībā ir dažādi ieroči, medicīniskā palīdzība, ja viņš ir savainots. Vēl populārās ir "PubG", "League of Legends", kā arī "Counter Strike". Abas pēdējās jau kļuvušas par klasiku.

Tomēr spēlēm ir riski. Kāds 15 gadus vecs zēns pašlaik kļuvis par Latvijā nesen atvērtā Pusaudžu resursu centra klientu, jo sācis zagt naudu no vecākiem spēlē nepieciešamo lietu iegādei.

Zēns pārvācies no Ventspils uz Rīgu un skolā kļuvis par atstumto, jo, iespējams, bijis mazliet citādāks. Bijis tik grūti, ka vienreiz puisis vazāts aiz matiem pa skolas koridoru, filmēts un vēlāk izsūtīts "instagramā".

Toties, kad viņš atnācis mājās, kļūstot par avataru spēlē "Fortnite" un cīnoties virtuālajās kaujās, viņš izkaro jau pavisam citus statusa līmeņus. Tagad pat apmāca jaunos dalībniekus. Zēns aizņēmies naudu no mammas kredītkartes, lai nopirktu īpašās bruņas. Bet tas ir niecīgs zaudējums, ja virtuālie paziņas no visas pasaules pauž viņam par bruņām respektu.

Kā atzīst pats zēns, mājās viņš esot bijis pielipis datoram – pēc skolas sēdējis līdz vēlai naktij, brīvdienās ņēmis diennakts maratonu. Ar vecākiem konflikti bijuši jau sen, bet tad - no vecāku kontiem sākusi pazust nauda, uz ko vecāki draudējuši sadauzīt datoru, ja vien viņš ko nemainīs.

Uz centru viņš aizgājis pats, kad bija ierakstījis "google" - "ko darīt, ja ir datora atkarība?"

Centrā stāsta, ka zēns apmeklējis psiholoģisko terapiju un sporta treneris pa vasaru iemācīja dažus kikboksa paņēmienus. Atgriezies skolā, viņš bija demonstratīvi uzsitis ar kulaku pa klases sienu - lai klasesbiedri saprastu, ka viņa stāstā šogad gaidāms jauns pavērsiens.

Papildus psiholoģiskajai terapijai zēnam ieviestas aktivitātes divas trīs reizes nedēļā - trenažieru zālē. Tas ļāvis kopējo laiku, kas pavadīts pie datora, samazināt aptuveni uz pusi. Brīvdienas gan pagaidām ir ekskluzīvi "Fortnite" dienas. Bet zēns vismaz ir gatavs apsvērt citas opcijas, stāsta centrā.

Šādi stāsti ir jau daudzās ģimenēs, un šī iemesla dēļ Latvijā ar Bērnu slimnīcas un Labklājības ministrijas atbalstu ir izveidots minētais Pusaudžu resursu centrs ar mērķi ģimenēm palīdzēt. Un ja agrāk galvenās problēmas bija smēķēšana, alkohols, narkotikas, tad tagad - pārlieku aizraušanās ar mobilo telefonu un datoru.

"Pats pirmais, mēs palīdzam noorientēties tajā situācijā, un vispirms pašai ģimenei, ne tik daudz pusaudzim," stāsta centra mentors Nils Konstantinovs. Centrā ir arī pārbaudes instrumenti - testi, kas palīdz noteikt, vai ģimenei vajadzētu uztraukties par bērna datoratkarību.

Pašlaik centrā ir jau 43 klienti, un notiek darbs ar viņu ģimenēm. Iesaistīti 18 dažādi speciālisti. 

"Tas ko mēs redzam, ir tas, kur ir sākušās tās problēmas. Pusaudzis pavada arvien garākas stundas pie datora, cieš miegs, sāk ciest skola, un bieži vien tas motīvs, kāpēc vecāki atnāk, ir tas, ka ir konstatēts, ka pusaudzis, teiksim, piesavinājies kaut kādus naudas līdzekļus no vecāku kontiem vai vecāku kartēm. Tas ir tāds punkts, kur vecākiem šķiet, ka nu ir par traku, ir jāsāk meklēt kāds atbalsts," stāsta Konstantinovs.

Viņš gan arī uzreiz norāda, ka problēmas risinājums nav aizliegt pusaudzim lietot datoru. Vecākiem jāsaprot, ka mūsdienās datorspēles un kopīga to spēlēšana vienā tīklā ar citiem ir arī mūsdienu jaunatnes socializēšanās veids. Caur datorspēlēm jaunieši sarunājas savā starpā, iemācās angļu valodu, iegūst jaunus draugus pat no visas pasaules.

"Datorspēles pusaudžiem ir veids, kā viņi komunicē, un, noņemot datorspēles, puikām, piemēram, nebūs ko īsti runāt ar saviem vienaudžiem. Tas nozīmē, ka viņam varētu pazust draugu loks, un jau uzreiz ir milzīgs riska faktors," norāda speciālists.

Vecākiem ir jāmeklē kompromisi: no vienas puses, pusaudzi ir jācenšas saprast un jāizzina, ar ko viņš ir tā aizrauts un kāpēc, no otras – jāspēj tomēr novilkt robežas tieši pusaudžu fizioloģijas dēļ, jo 12, 16 gadu vecumā bērna smadzenes vēl nespēj izvērtēt riskus un ir īpaši atkarīgas no pozitīviem pamudinājumiem - skaņu signāliem, krāsām, bonusiem.

Datorspēļu bizness atklāj azartspēlēm līdzīgu taktiku

Datorspēļu radītāji nav labdari, un biznesa veidi, kā viņi gūst ienākumus no spēlētājiem ir dažādi, turklāt tie mainās.

Modelis, kurā spēles tiek pārdotas kā preces par desmitiem un simtiem dolāru, kuras cilvēki pērk, lejuplādē un spēlē, jau sāk novecot.
    
To sāk pārspēt modelis, ka pati spēle ir bez maksas, bet tajā pašā laikā spēlē ir iestrādāti dažādi maksas pakalpojumi, par salīdzinoši it kā nelielām summām, ko lietotājs var iegādāties, ja uz priekšu grib tikt ātrāk vai arī vēlas būt pārāks par citiem. Piemēram, jau iepriekš pieminētās bruņas, kas palīdz pret šāvieniem, spēlē "Fortnite".

Konstantinovs norāda, ka tā ir ļoti apzināta spēļu veidotāju stratēģija - nenobiedēt visus ar lielām spēļu cenām, bet naudu vākt pamazām.

"Arhitektūra tiek veidota tā, lai šo samaksas slieksni visu laiku audzētu, ieejas solis ir mazs vai nekāds, mēs varam spēlē ieiet bez maksas, bet, lai neizskatītos kā tāds galīgs lūzeris un nopirktu vismaz kaut kādas bruņas, tur jau jāsamaksā konkrēti kaut kāda summa," stāsta Konstantinovs.

Rezultātā ir tādi spēlētāji, kas ar to aizraujas un, cenšoties konkurēt un būt pārāki, sāk tērēt arvien lielākas summas.

2016.gadā starptautiska mārketinga kompānija "Swrve" bija secinājusi, ka aptuveni pusi no visiem mobilo spēļu ienākumiem rada tikai 0,19% lietotāju - tātad vieni spēlētāji netērējas nemaz, bet citi tērējas ļoti, ļoti daudz. 

Konstantinovs norāda, ka kopumā samaksa par spēlēm nav nekāds ļaunums. "Mēs maksājam par lietām, mēs maksājam, ka bērnam ir jāizbrauc karuselī vai jāaiziet uz cirku, tad, protams, ka ir tikai normāli, ka var maksāt arī par šādām izklaidēm," viņš saka. No otras puses - nav labi, ja bērns sāk vecākiem naudu zagt, jo viņi uzskata, ka par spēlēm nav jāmaksā. Un centra klientu vidū tādi gadījumi ir.

"Rekordists bija nospēlējis pāris simtus, jo šie maksājumi parasti ir ļoti mazi. Tas ir iemesls, kāpēc vecāki bieži nepamana, jo tas tiek tādiem maziem solīšiem parasti noņemts," stāsta Konstantinovs.

Taču spēļu ražotāji gājuši vēl tālāk. Līdzās konkrētām lietām, ko var nopirkt, arvien vairāk spēlēs, tajā skaitā arī "PubG", tiek iestrādāti tā saucamie "loot box" bonusi jeb "laupītāju kastes", kas nozīmē, ka spēlētājs samaksā nelielu naudu, šo kasti nopērk, bet nezina, kādi labumi tajā būs iekšā - tur var būt gan vērtīgas lietas, gan nevērtīgas.

Vairāki turīgie strīmeri no šī pat taisa atsevišķus šovus ar tekstu: "Es šovakar iztērēšu 500 dolārus, lai paskatītos, kā man veicas ar "laupītāju kastēm"."

Uzraugi pašlaik bezspēcīgi datorspēļu biznesa kontrolē

Bet Nīderlandes un Beļģijas azartspēļu uzraugi šajā jau saskatījuši līdzību ar azartspēlēm, jo tā ir līdzīga loterijai - ja cilvēkiem nav paveicies, tad viņam rodas kārdinājums mēģināt vēl un vēl.

Pērn decembrī kāds vīrietis šim tematam veltījis arī īpašu blogu - grēksūdzi, kā viņš aizrāvies ar spēles "Final Fantasy Brave Exvius" "laupītāju kastēm", un tikai maksājis un maksājis, iztērējot 15 800 dolāru. "Es nekad neesmu iztērējis tūkstoti, lai nopirktu kaut ko savai sievai. Bet es iztērēju 16 tūkstošus dolāru par digitāliem mēsliem nepilna gada laikā," paudis vīrietis.

Šis jautājums pašlaik pacelts Eiropas Savienības līmenī, bet pagaidām nekādu sankciju nav.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne stāsta, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī notiek intensīva diskusija par to, ka spēles būtu jāregulē nopietnāk. 

"Latvija ir arī parakstījusi kopēju deklarāciju ar citām dalībvalstīm par to, lai attiecīgi azartspēļu regulatoriem būtu iespēja sākt sarunas un aicināt uz sarunām šos spēļu ražotājus un izplatītājus, lai panāktu vienošanos par to, lai tiešām vismaz, ja šīs spēles tiek piedāvātas, tad lai ir izslēgta iespēja par viņām veikt reālus maksājumus. Bet pateikt, ka kaut kas praktiski, reāli šobrīd tiek darīts, vismaz no Latvijas puses noteikti nav. Diemžēl ne visi cilvēki ar to ir saskārušies un ne visi to zina. To lielākoties zina tie, kas paši spēlē, bet tie parasti ir jaunieši lielākoties," skaidro Birne.

Pašmāju koncernā "Draugiem.lv" gan pastāsta, ka datorspēles spēlē ne tikai pusaudži. "Draugiem.lv" piedāvā vairākas latviskotas starptautiskās spēles, no kurām populārākā ir "Okeānija". Spēles princips ir vienkāršs - apgūt un apdzīvot arvien jaunas salas, izpildot kādu uzdevumu. Un šāda veida spēles spēlē cilvēki no 50 līdz 75  gadiem. "Draugiem.lv"norāda, ka stratēģisko spēļu vecuma grupa ir no 40 līdz 50 gadiem un savukārt simulācijas spēlēm - 20 līdz 25 gadiem. Vairāk pie spēlēm esot pielipušas sievietes, un arī šeit cilvēki tērējot naudu, pērkot  "dzīvības, superspējas vai papildu spēļu sesijas". Lielākā summa bijusi 400 eiro mēnesī.

Arī "Draugiem.lv" bijuši nepatīkami starpgadījumi, kur izrādījies, ka pusaudži, vecākiem nezinot, patukšojuši viņu maksājumu kartes vai arī bērnu kartēm nav bijis uzlikts maksājumu limits. Tagad gan ieviesta datu regula, kas bērniem līdz 14 gadu vecumam liek prasīt atļauju vecākiem par reģistrēšanos un pirkumiem sociālajos tīklos. Nu  šādi gadījumi vairs nav bijuši, bet tas jau visu neatrisinot.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti