Pēcpusdiena

Mediķi nemierā ar lēmumu publiskot amatpersonu atlīdzību

Pēcpusdiena

Vanšu tiltam nobrukušas kāpņu margu detaļas

Vērtē Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības procesā konstatētās nepilnības

Datorikas profesors: Nebūšanas ar Dziesmu svētku biļešu pārdošanu diskreditē mūsu IT nozari

Problēmas ar Dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu pārdošanu, kas tika uzticēta tirgotājam "Biļešu paradīze", diskreditē Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozari, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja Latvijas Universitātes Programmēšanas katedras Datorikas fakultātes profesors Jānis Bičevskis.

Dziesmu un deju svētku biļešu pircēji atklāj, ar kādām problēmām nācies saskarties:

Garās virtuālajā rindā. Gaidīšanas laikā ekrānā redzamo rotējošo apli sociālo tīklu lietotāji jau paguvuši nodēvēt par jauno Dziesmu svētku simbolu. Daļa biļešu pircēju internetā to vēroja īsu brīdi, daļa – daudzas stundas.

Daļa no tiem, kas virtuālo rindu izstāvēja, saskārās ar pēkšņi nepieejamiem karšu maksājumiem vai interneta rindas uzkāršanos pašā atbildīgākajā brīdī.

Vēl citi paguva samaksāt, bet pie biļetēm netika. SIA “Biļešu paradīze” tehniskajās problēmās vaino kiberuzbrukumu.

 

Pašlaik pārdoti 86 000 biļešu, kas ir 91% no kopējā biļešu skaita.

Sestdien, 3.martā, uz 90 tūkstošiem biļešu saņemts miljons pieprasījumi.

51% biļešu pārdots internetā.

“Šis ir gadījums, kad trešo reizi biļešu izplatīšana caur internetu bijusi neveiksmīga. Pirms desmit gadiem varēja to piedot, vienkārši nebija to pieredzējuši,” sacīja Bičevskis.

Viņš skaidroja, ka pastāv programmatūras stresa testēšana, kurā sistēmai mākslīgi tiek radīta milzīga slodze un tiek vērots, kā sistēma uz to reaģē. Šajā gadījumā tam bija jānotiek ilgi pirms biļešu izplatīšanas.

Viņaprāt, vajadzēja pieaicināt augstākā līmeņa Latvijas speciālistus, kas būtu pateikuši ceļu, kā iespējams izvairīties no problēmas.

Taču biļešu izplatītāji esot pārlieku paļāvušies uz saviem spēkiem.

Turklāt šādiem gadījumiem, kad paredzams liels pieprasījumu pieplūdums sistēmai, iespējams atrast finansiāli saprātīgu risinājumu. “Nav vajadzīgs pašiem izplatītājiem pirkt milzīgus “dzelžus”. Šos “dzelžus” uz vienu dienu iespējams paņemt tepat Latvijā, un pieslēgties uz tiem kaut vai uz vienu divām stundām, un par to samaksāt,” norādīja Bičevskis.

Datorikas fakultātes profesors arī pauda, ka šī situācija diskreditē Latvijas IT nozari un IT speciālistu sadarbību.

Arī Latvijas Televīzijas aptaujātie informācijas tehnoloģiju eksperti uzskata, ka Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības problēmas bija iepriekš paredzamas un tās varēja novērst. Bija iespējams laikus rezervēt papildus nepieciešamās serveru jaudas.

“Manuprāt, biļešu pārdošanai fiziskajās kasēs vispār nevajadzēja notikt. Bija jābūt uzrakstītai ļoti specifiskai biļešu organizācijai, kāda tā nebija. Mēs detalizēti iepazināmies ar prasībām interneta sadaļai, un tā nebija ne profesionāli, ne labi organizēta,” sacīja Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs.

Bergs uzskata, ka atbildība par problēmām jāuzņemas arī svētku rīkotājiem, kuri acīmredzami neparedzēja papildu prasības iepirkuma dokumentos.

Turklāt tā vietā, lai izvēlētos vienu ekskluzīvu biļešu izplatītāju, to varēja uzticēt vairākiem.

Turklāt eksperti uzsver – tieši svētku rīkotāju izvēlētā biļešu izplatīšanas sistēma ļāva “Biļešu paradīzei” iekasēt arī papildmaksu par interneta platformas izmantošanu, lai gan izsolē par izplatītāja izvēli tā piedāvāja zemāko maksu par saviem pakalpojumiem. Tas liecinot, ka piedāvājums, iespējams, jau sākotnēji nav sedzis reālās izmaksas, kas tagad tiekot atgūtas šādā veidā. 

Svētku rīkotāji gan atzīst – nākamreiz tirdzniecība būšot tikai elektroniska.

Tikmēr IT drošības speciālisti aicina laimīgos biļešu īpašniekus nedižoties ar to fotogrāfijām sociālajos tīklos. Ļaundari varot iegūt biļešu QAR kodus un izgatavot viltojumus. Tas savukārt nozīmē, ka ar legāli iegādātas biļetes kodu tās likumīgais īpašnieks var arī neiekļūt pasākumā.

KONTEKSTS:

Šogad publiskā tirdzniecībā bija par 62% vairāk Dziesmu un deju svētku biļešu nekā iepriekšējos svētkos, tomēr pieprasījums pēc tām arī šoreiz vairāk nekā 10 reizes pārsniedza piedāvājumu.  Vairumu biļešu izķēra jau 3.martā - pirmajā tirdzniecības dienā. 5.martā no rīta bija nopērkamas vien biļetes uz Latviešu vokāli simfoniskās mūzikas lielkoncertu un Sadziedāšanās nakti pēc svētku noslēguma.

Taču līdzīgi kā iepriekšējos gados biļešu tīkotājiem nācies saskarties ar virkni problēmu. Lai gan biļešu tirdzniecība pie tirgotāja „Biļešu paradīze” ritēja nepārtraukti, netrūka pārmetumu par daudzu ieskatā lēnajiem pārdošanas tempiem gan kasēs, gan internetā. 

Biļešu tirgotājs gan paziņoja, ka uzņēmumam noticis hakeru uzbrukums, kas izpaudies kā ļoti daudz automātiski ģenerētu lapas pieprasījumu vienlaikus, kas palēninājuši lapas darbību. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija „CERT.LV” pašlaik izvērtē šo informāciju.

Svētku rīkotājs arī izrakstīja aktu par „Biļešu paradīzes” pieprasīto papildu maksu par biļešu iegādi internetā, kas rīkotāju ieskatā pārkāpj līgumu.

Tāpat sludinājumu portālos dažs tirgo biļetes ar vairākkārtīgu uzcenojumu. Izskanējušas aizdomas, ka daļa no tām varētu būt viltotas. Saistībā ar to svētku rīkotāji vērsās policijā.

Ortrs iesniegums ir par aculiecinieka video, kurā 2018.gada 3.martā ir fiksēts, ka “Sky & More” veikala telpās SIA "Biļešu paradīze" kasē esoša persona, iespējams, darbinieces klātbūtnē no atvilktnes paņem vairākas biļetes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti