Dārzkopības saimniecība Vidzemē puķu stādu būtisku sadārdzināšanos neprognozē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mūsu problēmas un grūtības, salīdzinot ar to, ko nākas piedzīvot Ukrainā, ir risināmas un pārvaramas – tā šī pavasara situāciju, kad saistībā ar karu strauji augušas dažādas izmaksas un trūkst minerālmēslu, vērtē Alūksnes novada saimniecībā “Sprogas”.

“Sprogas” ir viena no lielākajām dārzkopības saimniecībām Vidzemē, kur audzē gan puķu, gan augļu koku stādus.

Dārzkopības saimniecība Vidzemē puķu stādu sadārdzināšanos neprognozē
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Pieprasījums pēc puķu stādiem nemazinās

Dārzniecības darbiniece Ilze Locāne izrāda koši dzeltenās nokarenās atraitnītes, iepazīstinot, kas tad viņu saimniecībā ir pirmais un galvenais jaunās stādu sezonas atklājējs.

“Tas īstenībā ir bijis vienmēr, jo tādas krāsas, kā ir atraitnītēm, nebūs citām puķēm,” skaidro Locāne.

Ilzei Locānei tobrīd darba netrūkst, podos jāsteidz stādīt jaunstādi, dienā sanākot no 300 līdz 500 šādu stādījumu. Viņa uzskata – lai vai kāda ir situācija, latvietim puķu mīlestība nezudīs.

“Iet plašumā noteikti, pamainās, nāk jaunas šķirnes, kaut kas nāk modē, ja ir žurnālos kas aktuāls, tad arī pieprasījums aug noteikti. No atraitnītēm [pieprasīta] vienmēr ir bijusi dzeltenā krāsa, dzeltens un ar melnu vidiņu, kas nekad nav izgājusi no modes,” skaidro Ilze Locāne.

“Sprogas” ir viens vadošajiem uzņēmumiem vasaras puķu stādu  audzēšanā un, kā stāsta saimnieks Ivars Tīcs, tad

par pieprasījumu nevarot sūdzēties – Ziemeļvidzemē augušie stādi ceļo gan uz Igauniju, gan arī uz Rīgas apstādījumiem.

“Varam lepoties, ka mēs jau ilgus gadus Ministru kabinetu apstādām, no mūsu stādiem tā dobe ir, tad pie Brīvības pieminekļa ir un ilgus gadus bija pie “Alfas”, “Spices”, tādiem lieliem objektiem,” pastāstīja Ivars Tīcs.

Atmaksājas plāns siltumnīcas apkurināt ar malku

Bet, protams, galvenais jautājums jau ir, kā šobrīd ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums ietekmē darbu. Dārzniecībā atzīst, ka augi jau negaida un jāmeklē risinājumi.

“Mēs, piemēram, jaucam paši kūdru, mēs lietojām visu laiku Baltkrievijas krītu kūdras neitralizēšanai, to nevar tagad dabūt, es esmu atrisinājis, tagad nāk no Polijas, teiksim, tas būs nedaudz dārgāk, bet es domāju, ka tas viss pamazām nokārtosies un sastāsies savās vietās un būs viss labi. Kaut kāds neliels sadārdzinājums – mums tas ir sīkums, salīdzinot ar tām ciešanām, kas ir citiem, tā kā nu pieciešam,” atzīst Ivars Tīcs.

Protams, stādus siltumnīcās  nevar izaudzēt bez apkures, šajā ziņā “Sprogas” ir labākā situācijā nekā  tās  dārzniecības, kuras apkurei izvēlējušās gāzi – tagad atmaksājas saimnieka Ivara Tīca piesardzība attiecībā pret kaimiņvalsti.

“Mēs kurinām ar malku, tas varbūt nav tik progresīvi un viegli, kā to varētu darīt ar gāzi, šobrīd esam laimīgi, ka mums nav tās gāzes un mēs neesam no tā visa atkarīgi,”

skaidro Tīcs.

Kādreiz gan esot bijusi doma ielikt rezerves apsildi ar gāzi, taču psiholoģiski Ivaram Tīcam nav paticis, ka gāze jāpērk no Krievijas.

“Man jau kaut kādu laiku atpakaļ tas nav paticis, protams, jau no 2014. gada ir zināms, ko Krievija dara, tas man vienmēr ir traucējis,” skaidroja Tīcs.

Saimniecībā "Sprogas" lielu cenu kāpumu neprognozē

Un, protams, pircējus jau interesē – kā būs ar stādu cenām, jo izmaksas ir augušas, bet “Sprogās” gan lielu cenu kāpumu neprognozē.

“Šis ir sāpīgs jautājums visiem stādu audzētājiem, jo stādiem mēs nevaram tā cenu pielikt, kā dara tā ļoti viegli degvielai, minerālmēsliem, visiem tiem izejmateriāliem, ko mēs pērkam. Stādiem tomēr Latvijā ir liela konkurence, un tad viens uz otru tā kā skatās, un grūti ir to cenu pacelt, protams, ka būtu loģiski, ka arī stādu cena paceļas nedaudz, bet nu salīdzinoši ar pārējiem izdevumiem, ar to sadārdzinājumu, šī lieta nebūs tik daudz jūtama,” norādīja Tīcs.

Bet par to, ka pieprasījums pēc stādiem būs, liecina arī tas, ka

Covid-19 pandēmijas laiks ir daudzus rosinājis pievērsties dārzkopībai.

“Grūti pateikt, kā tas būs uz priekšu ar šo krīzi, kas ir Ukrainā un kas kaut kādā veidā skar visus, bet katrā ziņā, kad bija tās pandēmijas krīze, tad mums stādu tirdzniecība principā pat nedaudz uzlabojās, jo cilvēki sāka vairāk rušināties pa dārzu. Man zvanīja draugi, prasīja, kā jāsēj zālīte vai par kādiem dārzkopības jautājumiem, kuri nekad nav to prasījuši,” atcerējās Tīcs.

Varbūt vienīgi tagad Ukrainas krīze liks vairāk stādīt dārzeņus, kartupeļus, bet tomēr latvietim jau neviena līdzšinējā liksta nav likusi aizmirst arī puķes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti