Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas gaitenī lielais stundu saraksts atšķiras no parasta skolas stundu plāna. Īpaši trīs vidusskolas gados - šeit stundas pārsvarā ir mūzikas instrumentu vai teoriju priekšmetos. Reti iestarpinātas valodas, sociālās zinības, matemātika vai sports, bet fizika un ķīmija neparādās vispār.
Skolas direktors Juris Kaufelds stāsta - ja ieviesīs kādus papildu priekšmetus, bērni zaudēs kā topošie profesionāļi, jo tādā gadījumā kāda no esošajām ar mūziku saistītajām stundām ir jālikvidē pārslodzes dēļ.
„Jebkurš priekšmets dzīvē, protams, noder, bet ir jau kaut kādas robežas. Kāds ir uzdevums ieviešot šo eksāmenu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, kur visi ir izlēmuši kļūt par profesionāliem mūziķiem? Kāda tam ir jēga šos priekšmetus ieviest- vienkārši tāpat!?” pauž skolas direktors.
Kaufelds mūzikas skolā direktora amatā ir 15 gadus un šajā laikā atminas vien četrus audzēkņus, kas aizgājuši mācīties pavisam ko citu, nesaistītu ar mūziku. „Viens audzēknis pēc vidusskolas beigšanas ir aizgājis mācīties uz Medicīnas institūtu, viens uz vēsturniekiem, viens uz matemātiku un ceturto īsti neatceros, bet tie ir bijuši daži cilvēki daudzajos gados. Dārziņa skola tomēr ir izlases skola, mēs pieņemam īpaši apdāvinātos mūzikā un jau no pirmās klases apmācām viņus. Tie kas atnāk vidusskolā uz pirmo kursu, es nedomāju, ka mums ar katru darbību jāpievērš mūsu audzēkņu uzmanību jeb jāvairo mīlestību pret fiziku vai ķīmiju, jo viņi savu izvēli jau ir izdarījuši, nākot uz šo mūzikas skolu,” skaidro direktors.
Dārziņa skolas audzēkņi izvēlētajam mūzikas instrumentam dienā vidēji velta piecas stundas, trenējoties tā spēli. Tādēļ doma par papildus stundām fizikā vai ķīmijā jauniešiem šķiet neiespējama, jo jau matemātikai sagatavoties ir grūti.
„Es nevaru galvot, ka mūzika ir mana dzīve, es, pat beidzot 12. klasi, nevaru to solīt. Bet es veltu tam pietiekami daudz laika, lai cerētu, ka nākotnē no tā kaut kas izdodies un tas darbs atalgosies, un man būs profesija. Mēs visi šajā skolā - mūziķi, baletdejotāji - mācamies, lai iegūtu profesiju. Taču ķīmijas vai fizikas eksāmens būtu uzmanības novēršanas faktors un laika tērēšana,” saka jaunais čellists, trešā kursa audzēknis Marks Viļinskis.
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas mācību programmā starp vispārizglītojošiem priekšmetiem ir tikai trīs matemātikas stundas nedēļā. Arī matemātikas skolotāja Jolanta Lapiņa uzskata, ka profesionālas ievirzes skolās eksāmenu uzspiest nav pareizi.
Mācību pārzine Iveta Dreiblate secina, ka profesionālās skolas kopumā Latvijā bieži izglītības sistēmā netiek ņemtas vērā, jo arī nesen, pārceļot angļu valodas eksāmenu uz skolēnu pavasara brīvdienām, profesionālo skolu mācības ir cietušas, jo tajās pavasara brīvlaika nemaz nav.
Skolotāja arī norāda, ka Dārziņa skolā vispārizglītojošos priekšmetus apgūst arī līdzās esošās horeogrāfijas skolas audzēkņi. „Pie mums mācās arī horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi un viņiem šī gatavošanās profesijai ir vēl pat izteiktāka kā mūziķiem, jo viņi mācību laikā sāk savas profesionālās gaitas Operā. Proti, viņi jau strādā un piedalās izrādēs. Taču neviens jau nav atcēlis arī tos eksāmenus, kuriem var pieteikties arī mūsu skolā un viņus kārtot. Un tie, kas patiešām to vēlas, tie arī to eksāmenu nokārtos, un skolotāji sniegs visu atbalstu, lai sagatavotu šo skolēnu pārbaudījumam,” norāda Dreiblate.
Tiesa gan kopumā Dārziņa mūzikas skolas pārstāvji nav pret obligāto eksāmenu ķīmijā vai fizikā, taču kultūrizglītības iestādēs tas nav nepieciešams. Valdība piektā centralizētā eksāmena ieviešanu jau ir atbalstījusi konceptuāli un attiecīgos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Izglītības ministrijai jāsagatavo līdz septembrim.
Jau vēstīts, ka priekšlikums par vēl vienu obligāto eksāmenu ķīmijā vai fizikā valdībā atbalstīts kontekstā ar Izglītības attīstības pamatnostādņu projektu 2014.-2020.gadam. Plānots, ka eksāmenu pirmoreiz varētu skolēni kārtot 2016.gadā. Izglītības ministrija jau norādīja, ka prasība attieksies arī uz profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kur veikšot dažādus atbalsta pasākumus mācību programmu uzlabošanā.
