Zemnieku saimniecībā „Vecroči”, līdzīgi kā citus gadus, kartupeļi stādīti aprīļa sākumā. Tomēr cerības, ka jaunie kartupelīši pie klientiem arī šogad nonāks jau ap 10. jūniju, ir izplēnējušas. „Citus gadus jau bija otrā vagošana un laksti jau bija ap 20 centimetrus gari. Bija zaļš lauks, salīdzinot ar to, kā ir tagad. Ļoti nevienmērīgi dīgst. Tie asni jau ir sanākuši, bet viņi visi stāv līdz ar zemi, jo vēss laiks,” saka zemnieku saimniecības „Vecroči” īpašnieks Jānis Lukstiņš.
Biežie nokrišņi gan pagaidām vēl kartupeļiem nākot tikai par labu, jo Zemgales mālainā zeme vēl ir sausa. Rundāles novada saimniecībā „Pīlādžlejas” agrie kartupeļi sildās zem plēves. Bet tas nav daudz līdzējis. „Nekā nav,” secina vietējais saimnieks.
Arī no citām kultūrām lekni saauguši vien rabarberi, bet galda bietītes, selerijas un burkāni vēl pavisam niecīgi. Biedrības „Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš skaidro, ka siltuma par maz ir visiem dārzeņiem, bet lielākās problēmas varētu būt ar ziedkāpostiem. „Ziedkāposts iziet savu attīstību un 50. dienā viņam jāsāk veidot galviņa. Cik liels augums, tik liela galva! Var iznākt kā pieckapeika!” saka Bērziņš.
Jau pagājušajā gadā dārzeņu audzētājiem bija grūti konkurēt ar ievestajiem dārzeņiem, bet šogad konkurence solās būt vēl sīvāka, turklāt ne vienmēr godprātīgi ir arī tirgotāji. „Šogad ļoti daudz ieved no Polijas, Lietuvas un Nīderlandes. Tas nekas, ka rakstīts „Latvija”. Jūs taču paši redzat, ka vēl neviens nerok jaunos kartupeļus,” saka z/s „Pīlādžlejas” pārstāvis Māris Leitlands.
Labvēlīgākās pozīcijās nav arī siltumnīcu stādījumi, jo pietrūkst saules, un izaudzēto dārzeņu pašizmaksa pieaug ar katru dienu.
