Izplatītākie iemesli, kāpēc ārvalstnieki iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā, ir divi. Šeit ir vieta, kur droši patverties, ja dzimtenē rodas problēmas. Taču populārākais iemesls - Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja ļauj brīvi ceļot pa Eiropas Savienību. Šādus novērojumus veikusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)
PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede skaidroja: „Šeit mēs runājam aptuveni par 300 miljoniem latu vidēji. Varam aprēķināt, ka viens nekustamā īpašuma pircējs ir iegādājies īpašumu vidēji par 145 000 latu. Pārsvarā īpašumi tiek pirkti Rīgā un Jūrmalā.”
Lielākā daļa nekustamo īpašumu pircēju, kas pērk mitekli Latvijā, uz vietas šeit nedzīvo. Deniss Kims, vada nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumu Krievijā. Viņš salīdzina, ka šeit dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir vairāk nekā trīs reizes mazākas nekā Maskavā.
„Interese par Rīgu un Latviju pieaug, to redzu pēc pircējiem, kas pie mums nāk. Un ļoti bieži, ka pie mums nāk Krievijas iedzīvotāji un viņi pērk nevis vienu dzīvokli, bet divus. Prasa, kad mums būs jauni projekti, kad varēs nopirkt vēl. Skaidrs, ka tas nav dzīvošanai, bet ar domu investēt,” stāsta Deniss Kims, “Dekarta Properties” valdes loceklis.
Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns pārliecināts - ārvalstu nauda ir kalpojusi par glābšanas riņķi Latvijas nekustamā īpašuma tirgum.: „Mūsu cipari atšķiras no šiem cirkulējošiem. Mēs vērtējam, ka kopš 2010. gada ārvalstnieki ir Latvijā ieguldījuši starp miljardu eiro un miljardu latu. To ir grūti aprēķināt, jo lieli nekustamie īpašumi tiek pirkti caur uzņēmumu akcijām vai kapitāla daļām, tādēļ šī statistika nav precīza.”
Vietējei pērk nelielus dzīvokļus
Darījumu skaita ziņā, pirmo vietu Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieņem pašmāju iedzīvotāji, kas iegādājas nelielus dzīvoklīšus aptuveni 15 līdz 25 tūkstošu latu vērtībā. Otrajā vietā ierindojas zemes pirkšana gan lauksaimniecībai, gan saimnieciskajiem darījumiem. Trešajā vietā – mežu zemes tirdzniecība.
„Lielu daļu no darījumiem tirgū sastāda banku meitas uzņēmumu portfeļu izpārdošana, viņi neveiksmīgiem kredītņēmējiem atņemtos īpašumus cenšas laist tirgū,” norādīja Šīns. Aptuveni 15% hipotekāro kredītu ņēmējiem ir grūtības atmaksāt aizņēmumu.
Baidās uzņemties kredītsaistības
Latvijas Komercbanku asociācija novērojusi - Latvijas iedzīvotāji baidās uzņemties lielas kredītsaistības, bet salīdzinoši daudzi joprojām nevar atļauties hipotekāro kredītu. Asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis skaidroja: „Ļoti daudzām ģimenēm gada ienākumi ir no pelēkas vai no citāda veida ekonomikas, tas līdz ar to samazina šīs mājsaimniecības iespējas aizņemties, ja arī viņš vēlētos aizņemties vairāk.”
Pašlaik, lai ģimene iegādātos mitekli, banka prasa pirmo iemaksu, kas ir vidēji 20-30% apmērā no kredīta summas. Lai gan iedzīvotāji izvēlas salīdzinoši lētus dzīvokļus, kas atrodas pārsvarā vecās mājās, šī summa vienalga ir pārāk liela, lai tā būtu pa kabatai daudziem.
