4. studija

Skaitāmpantiņi

4. studija

4. studija

1000 eiro - par atgriešanos Latvijā.

Darbu valsts pārvaldē turpinās gandrīz visi reemigrācijas stipendiāti, bet viņu algas saruks

Gada sākumā Valsts kanceleja aicina atgriezties Latvijā jauniešus, kuri ieguvuši izglītību ārzemēs, piedāvājot viņiem praksi valsts pārvaldē un 1000 eiro stipendijām. Šajā programmā Latvijā atgriezās seši jaunieši, no kuriem pieci nolēmuši palikt arī pēc stažēšanās laika, lai gan dara alga būs mazāka par stipendiju.

Kopumā programmas ietvaros Latvijā atgriezās seši jaunieši, kuri jūnija sākumā sāka strādāt sešās iestādēs: Valsts administrācijas skolā, Fiskālās disciplīnas padomē, Latvija Investīciju un attīstības aģentūrā, Konkurences padomē, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrā un Lauku atbalsta dienestā. “Pārsvarā viņi visi tagad strādā kā projektu vadītāji, par ko ir liels prieks,” saka Valsts kancelejas pārstāve Zane Ozola.

Emīls dzīvoja un studēja Anglijā kopš 2007.gada, līdz internetā saņēma ziņu, ka var pieteikties praksei un gana lielai stipendijai darbam Latvijā. “Es studēju Apvienotajā karalistē, konkrēti Lankasteras universitātē. Es tur mācījos socioloģiju gan bakalaura, gan maģistra un gan doktora līmenī. Pakāpeniski sāku specializēties socioloģijas apakšnozarē zinātnes un tehnoloģijas studijas,” stāsta Emīls.

Emīls nenoliedz – tādu pašu darbu varētu darīt arī cilvēks, kurš līdzīgu izglītību ieguvis Latvijā: “Es nemāku teikt, jo Latvijas augstskolās neesmu studējis, tāpēc nevaru komentēt šeit augstskolu izglītības kvalitāti. Bet doktora darba ietvaros es intervēju vairākus sociologus Latvijā un kopumā jāatzīst, ka viņi man atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Es nevaru runāt par citiem, bet zinu par sociologiem - viņi pavisam noteikti ir līmenī.”

Tomēr Valsts Kancelejā uzskata, ka šie jaunieši darba tirgū iekļaujas labāk. “Ja salīdzina tos darbiniekus, kas tiek pieņemti no vietējā darba tirgus, ar šiem jauniešiem, viņi daudz ātrāk spējuši integrēties darba kolektīvā, ir daudz drošāki, daudz pārliecinātāki par sevi, savām idejām. Viņi vairāk aizstāv savas iniciatīvas. Ja vietējie citreiz pakļaujas vairākumam, šie jaunieši ir gatavi iet pret straumi, lai panāktu labus rezultātus,” stāsta Valsts kancelejas pārstāve.

Pieteikties prakses vietām varēja arī šogad, taču šogad to izdarīja trīs mazāk jauniešu. “Iepriekš pieteikumi bija ļoti daudz, bet daļa no tiem neatbilda nosacījumiem – vecums vai izglītība. Daudzi  to uzskatīja vienkārši par prakses iespēju, ka var atbraukt no Lielbritānijas, pavadīt trīs mēnešus, aizpildot praksi, un braukt atpakaļ un pabeigt studijas. Bet mēs meklējam tos, kas jau ir absolvējuši,” stāsta Ozola.

Pieci no sešiem jauniešiem, kas ieguva prakses vietas, arī turpmāk paliks dzīvot un strādāt Latvijā, tostarp arī Emīls. “Bija šaubas, ko es te varētu darīt. Es vēlējos pauzi no akadēmiskās dzīves, nebija gluži skaidrība, ko es varētu darīt. Šis eleganti sakrita ar studiju beigām, es aprīlī iesniedzu disertāciju, tad bija pieteikuma process, intervijas,” stāsta jaunietis.

Tomēr paliekot Latvijā, šo jauniešu alga pēc stažēšanās saruks. “Jāņem arī vērā, ka tie jaunieši, kas paliks strādāt, viņi vairs nestrādās kā stažieri, viņi būs darba ņēmēji. Viņu alga mainīsies, lielākā daļā gadījumā tā būs mazāka – šīs iestādes maksās no sava budžeta. Bet tas viņiem nav šķērslis,” stāsta Valsts kancelejas pārstāve.

Ja jau pieci no sešiem jauniešiem nolēmuši palikt Latvijā, turpināt strādāt savās darba vietās, turklāt par mazāku algu nekā līdz šim, var secināt, ka programma tomēr bijusi veiksmīga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti