Rīgas pašvaldības policijas apkopotā informācija rāda, ka pēdējie desmit no darba aizgājušie likumsargi, kam formastērpu vērtība grāmatvedības datos vēl nebija nokritusies līdz nullei, katrs ir šķīries no vidēji 287 eiro. Mazākā summa – ap septiņdesmit eiro, lielākā – vairāk nekā pustūkstotis.
Ralfs Fjodorovs Rīgas pašvaldības policijā bija Tūrisma nodaļas kārtībnieks, nostrādāja aptuveni divus gadus līdz šī gada 30. janvārim.
Viņam izsniegtajā formas tērpā ietilpa “Gore-Tex” pilnais apģērbs. “Gore-Tex” ir mikrošķiedras audums – membrāna, ko iestrādā apģērbā vai apavos, vienlaikus saglabājot gaisa caurlaidības jeb elpošanas īpašības. Tāpat formastērpā ietilpst dažādi krekli, jostas, zābaki, vasaras bikses.
“Bet kur tas āķis? Uz formas tērpa ir uzšuves, kas ir iestrādātas iekšā,” stāstīja Ralfs Fjodorovs.
Pēc noteikumiem, atstājot darbu, jānodod arī šīs atpazīšanas zīmes, bet tas nevar nodot, tās ir iestrādātas apģērbā, “man tās jākasa nost, bojājot formastērpu, paliek manā īpašumā kaut kas tāds, ko es nevaru ne pārdot, ne lietot”, skaidroja Ralfs.
Ralfa formas sākotnējā vērtība bija 540 eiro, un to paredzēts lietot trīs gadu. Tā kā viņš dienestu pameta pēc diviem gadiem, pašvaldības policija no viņa prasīja 180 eiro.
Nu jau bijušais policists neslēpa, ka par risku atlīdzināt formas vērtību ir bijis informēts jau darba sākumā.
Staigāt pa pilsētu formastērpā arī nedrīkst, jo tā būtu pilna formastērpa imitēšana, stāstīja Ralfs.
Pašvaldības policijas runasvīrs Toms Sadovskis uz sarunu ar Latvijas Radio ieradās, bruņojies ar iekšējiem noteikumiem, kuros definēta formas tērpa izsniegšanas, komplektācijas un nēsāšanas kārtība. Tur uzsvērts, ka, pametot darbu policijā, likumsargs nodod tērpa atšķirības zīmes, kā arī atlīdzina atlikušo vērtību.
Lielākoties tomēr tērpa vērtība nav jāatlīdzina, saskaņā ar noteikumiem tas nav jādara nevienam, kas nostrādājis vairāk nekā 5 gadus, bet tie, kas nostrādājuši ar konkrētu formastērpu mazāk nekā gadu, var to atdot atpakaļ kā mazlietotu, ja tas nav novalkāts un to var izmantot nākamie pašvaldības policisti, stāstīja Sadovskis.
Lielākoties Rīgas policijā izdodoties ar aizejošajiem kolēģiem vienoties, ja tā var teikt, par bezmaksas šķiršanos.
Taču Sadovskis norādīja, ka “izdāļāt formastērpus pa labi un pa kreisi arī nevar, jo tā tomēr ir pašvaldības manta”.
Līdzīga kārtība ir Valsts policijā, kur gan darbinieku ir būtiski vairāk, tādēļ arī par formu atmaksāt vērtību nākas vairāk likumsargiem. Pērn tādi bija 203 gadījumi.
Kopumā tika aprēķināts, ka visu formas tērpu vērtība ir 43 000 eiro. Tomēr, kad likumsargs nodod formu, tiek veikts gala aprēķins. Statistika rādot, ka reāli atmaksājamā summa ir puse no sākotnējās vērtības jeb ap 20 000 eiro pērnā gada laikā.
Pieņemt mazlietotās formas un izmantot atkal nevarot vairāku iemeslu dēļ, piemēram, izmēru nesakritības dēļ.
Valsts policijas Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja priekšnieks Armands Možeiko uzsvēra, ka pienākums atlīdzināt nenolietotās formas vērtību ir nostiprināts ar valdības noteikumiem. Pieņemt daļēji nolietotos, komplektēt jaunus un izsniegt citiem likumsargiem tērpus būtu gan izmaksu jautājums, gan cieņas lieta pret kolēģiem, norādīja Možeiko.
Jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no “KPV LV” uzskata, ka policistam jau dienesta sākumā ir jārēķinās ar noteiktiem tēriņiem, ja darbu atstās pirms formas nolietojuma laika. Sarunā ar Latvijas Radio Ģirģens vairākkārt uzsvēra disciplīnas nozīmi iekšlietu struktūrās.
“Valsts iegulda cilvēkā, iegulda apmācībā, un cilvēks apzinās, kādas ir prasības, kāds termiņš viņam jānostrādā. Attiecīgi valsts nodrošina materiāli tehnisko bāzi, ekipējumu, tajā skaitā apģērbu. Cilvēkam jābūt sapratnei, jāizpilda darba pienākumi attiecīgā laika periodā,” norādīja ministrs.
“Manā uztverē ir tā – ja persona nostrādā attiecīgo laika periodu, to, ko valsts viņā ir ieguldījusi, nekādu problēmu nav, kad pārtrauc darba attiecības. Ja darba attiecības pārtrauc ātrāk, tad viņš ir uzņēmies saistības un viņam jāatlīdzina tie izdevumi, ko valsts ir ieguldījusi,” sacīja Ģirģens.
Valsts policijā gan uzsvēra, ka iekšējās kārtības noteikumos patlaban tiek ieviestas izmaiņas. Tās diktē policijas zīmola maiņa, kā dēļ likumsargi tiks arī pie jaunām formām. Turpmāk arī stingrāk varētu noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar izpirkto formu, jo pašlaik tas ir tikai ētikas un izpratnes jautājums, ka jakā ar uzrakstu “Valsts policija” pēc dienesta pamešanas iziet publiskās vietās nedrīkst.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio norādīja, ka šāda norma neatbilst labas pārvaldības principiem. "Norma tapusi 2008. gadā un likumā iestrādāta krīzes laikā," teica Rancāns. Komisijas vadītājs uzsvēra, ka šo jautājumu pārrunās ar Iekšlietu ministrijas vadību, lai no likuma izslēgtu formas ogligātas iegādes principu, kad darbinieks pamet dienestu policijā.
