Taču Raunas baznīcas draudze nepadevās, un kopīgiem spēkiem ar bijušajiem darbiniekiem ir izveidota pansija “Rauna”, kas šomēnes jau sagaidījusi pirmos klientus.
Šobrīd jaunizveidotajā pansijā “Rauna” iestājies neliels miers. Pamazām šeit ierodas pirmie klienti, lēnām iekārtojas un iepazīst jaunās mājas.
Maiga Tazāne šeit aizvadījusi pirmās dienas un ar dzīvi pansijā ir apmierināta. „Es jūtos ļoti labi. Aprūpe ir ļoti laba: uzpasē, visu pienes, atnes, aiznes,” saka Maiga.
Taču, lai nonāktu līdz tam, ka pēc valsts sociālās aprūpes iestādes slēgšanas šī vieta nepaliktu tukša, ceļš nav bijis nemaz tik vienkāršs. Raunas baznīcas draudzes pārstāve atzīst - iespējams, palīdzēja kopīgā ticība saviem spēkiem. „Nevarējām palaist nebūtībā ēkas un visu šo mērķi tikai tāpēc, ka mums būtu par maz gribas,” atzīmē nodibinājuma “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs” valdes locekle Anita Lubūze.
„Daudzi brīvprātīgie darbinieki nāca palīgā, kamēr nebija atvērts: nāca Raunas novada ļaudis lapas kasīt, piedalījās kartupeļu talkā. Daudz tika te ieguldīts un vēl būs daudz jāiegulda,” klāsta pansijas „Rauna” direktore Iveta Līviņa.
Jaunizveidotajā pansijā kopumā ir 36 vietas. Tā veidota, lai sniegtu sociālās aprūpes pakalpojumus gados vecākiem ļaudīm. Pārsvarā pansijā strādās cilvēki, kas jau iepriekš bija šeit nodarbināti. „Mums jau daudzi aiziet uz pilsētām un lauki paliek tukši. Es gribēju palikt Raunā. (..) Nē, nezaudēju, visu laiku domāju, ka jābūt un būs,” uzsver pansijas „Rauna” aprūpētāja Anita Šīra.
Pansijas “Rauna” vadība cer, ka iestādi izdosies piepildīt jau pavisam drīz, jo interese par šeit sniegto pakalpojumu ir ļoti liela ne tikai no apkārtējiem novadiem, bet arī no Rīgas
