Absolūti biežākās saslimšanas ir muguras traumas, mugurkaula traumas, viss kas saistīts ar smagumu celšanu,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš. Viņš atgādina, ka darbs ātrās palīdzības brigādē nebūt nav fiziski viegls un atbilstoša fiziskā forma nav pašmērķis.
Ja mediķis nespēj kaut ko izdarīt, piemēram, celt smagumus - iespējams, viņš nespēs palīdzēt slimniekam un viņu glābt. „Brigāde ierodas pie pacienta ar mašīnu, bet tālāk ar visu aprīkojumu, ar medicīnisko somu līdz pacientam. Dažkārt jāmēro pat vairāki kilometri. Un jānes pat 25-27 kilogramu smags aprīkojums. Jāveic reanimācijas pasākumi, jāpārvieto pacients, kas var 120, pat 150 kilogramu svērt,” klāsta Ploriņš.
Ātrās palīdzības brigāžu mediķus dienests ik gadu sūta uz obligātajām veselības pārbaudēm. Veselības problēmas viņiem visbiežāk atklāj pēc 50 gadiem, taču dažkārt pat nesasniedzot 40 gadu vecumu, stāsta Ploriņš. „Arī arodārsti sāk arvien stingrāk skatīties uz šīm problēmām ar mūsu darbinieku veselību un sāk arvien biežāk rakstīt, ka dienestam jāizslēdz darbiniekiem smagumu celšana, ko prinicipiāli nav iespējams izdarīt. Un ja to nevar, tad mums nekas cits neatliek, kā šo darbinieku atbrīvot no darba,” norāda Ploriņš.
Tiesa, ir vēl kādas būtiskas izmaiņas. Līdz šā gada janvārim atbrīvotajiem ātrās palīdzības darbiniekiem izmaksāja pabalstu vienas līdz divu mēneša algu apmērā atkarībā no darba stāža. Tagad šie krīzes laika ierobežojuma griesti atcelti un jāizmaksā ir no vienas līdz četrām mēneša algām.
Un tas ir viens no faktoriem, kāpēc cilvēki gatavi iet prom no darba, taisnīgi stāsta saviem arodārstiem, ka viņiem šī saslimšana ir. Un arodārsti tad raksta, ka viņi turpmāk nevar vairs strādāt neatliekamajā palīdzībā,” saka Ploriņš.
Piemēram, pērn 25 cilvēkiem nācās aiziet no darba un dienestam bija jāizmaksā ap 40 tūkstoši eiro kompensācijās, ieskaitot sociālās iemaksas. Taču šogad prom jau devušies 33, un izlietoti teju 90 tūkstoši eiro. Dienesta budžetā papildu nauda nebija iekļauta, tāpēc to nesen piešķīra valdība. Jaunu darbinieku atrašana problēmas nesagādājot, vēsta dienestā.
Tiesa, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzskata - loģisks solis būtu izdienas pensija - kā garantija ātrās palīdzības brigāžu mediķiem, ka saslimšanas gadījumā būtu uztura līdzekļi līdz vecuma pensijai.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība šo jautājumu sauc par steidzami risināmu.
„Ir runa par to, ka cilvēki, no kuru spējas ātri un pareizi reaģēt jebkurā diennakts laikā ir atkarīga mūsu dzīvība, neatliekamās situācijās sevi sadedzina,” saka arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Viņš uzsver, ka šie mediķi par to būtu pelnījuši sociālās garantijas.
Ātrās palīdzības mediķu ikdienas pienākumi saistās ar paaugstinātu fizisku slodzi un augstu psihoemocionālo spriedzi, kas veicina paātrinātu organisma novecošanos un izdegšanu. Tāpēc arodbiedrība uzskata - ātrās palīdzības brigādēs strādājošajiem jābūt tiesībām uz izdienas pensiju.
„Pagaidām darbojas izspiesta citrona jeb citrona izspiešanas modelis,” norāda Keris.
Likumprojekts paredz to, ka sasniedzot 55 gadu vecumu, ātrās palīdzības brigādes mediķi var saņemt izdienas pensiju – 70% apmērā no vidējās darba samaksas, ja dienestā nostrādāti vairāk nekā 20 gadi. Taču, ja 55 gadu vecums nav sasniegts, bet arodsaslimšana iestājusies ātrāk, tad var saņemt izdienas pensiju. Taču, iespējams, mazākā apmērā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš uzskata, ka izdienas pensijas neveicinās darbinieku masveida aiziešanu, jo dienestā alga, ieskaitot piemaksas, tomēr ir lielāka.
Saeimā par šo likumprojektu atbildīgās Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča no Zaļo un Zemnieku savienības apliecina, ka šim izdienas pensiju jautājumam komisija pievērsīsies vēl šajā Saeimas sasaukumā septembrī vai oktobrī.
