Levits savu izvēli izdarījis, uzrunājot un personīgi tiekoties ar vairākiem desmitiem kandidātu, kā arī apspriežoties ar nozares pārstāvjiem. Kā paredz Augstskolu likums, Valsts prezidenta izvirzītie pārstāvji nevar būt saistīti ar konkrētās augstskolas darbību un viņiem ir jābūt izciliem savā pārstāvētajā nozarē.
Saskaņā ar Augstskolu likumu Valsts prezidents izvirza vienu pārstāvi padomes locekļa amatam katrā no valsts augstskolām, savukārt attiecīgās augstskolas Senāts un Ministru kabinets katrs virza no diviem līdz pieciem padomes locekļiem atkarībā no augstskolas tipa.
Izvirzītie augstskolu padomes locekļi zinātnes universitātēm
Latvijas Universitātes padomes sastāva veidošanai izvirzīts Valters Ščerbinskis
Valters Ščerbinskis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē ir ieguvis maģistra un doktora grādu vēsturē un pašlaik ir Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors. Savā profesionālajā darbībā Ščerbinskis ir bijis vadošais pētnieks Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Zinātniski pētnieciskās darbības ietvaros padziļināti pētījis Latvijas politisko vēsturi 1918.–1940. gadā. Ščerbinskis bijis zinātniskais konsultants dažādām vēstures grāmatām, kā arī ir vairāku vēstures tēmām veltītu zinātnisko publikāciju un grāmatu autors.
Rīgas Stradiņa universitātes padomes sastāva veidošanai izvirzīts Reinis Bērziņš
Reinis Bērziņš Šveices Biznesa skolā ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī maģistra grādu Rīgas Juridiskās augstskolā programmā “Tiesības un finanses”. Patlaban turpina studijas Stenfordas Universitātē Biznesa vadības programmā. Kopš 2015. gada Bērziņš ir AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” priekšsēdētājs un Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis. Bērziņš ir Latvijas Universitātes Padomnieku konventa loceklis un Banku augstskolas Padomnieku konventa priekšsēdētājs. Bērziņam ir darba pieredze vadošās finanšu institūcijās.
Rīgas Tehniskās universitātes padomes sastāva veidošanai izvirzīts Andris Ambainis
Andris Ambainis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē ir ieguvis maģistra un doktora grādu datorzinātnēs, akadēmiskās zināšanas pilnveidojis doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Viņš ieņem profesora amatu Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē, ir Latvijas Universitātes Satversmes sapulces loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis un Vaterlo universitātes Kvantu skaitļošanas institūta profesors. Ambainis ir daudzu zinātnisko publikāciju autors, viņa akadēmiskā darbība kvantu datorikā ir ierindojusi Latviju starp vadošajām zinātnieku grupām Eiropā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomes sastāva veidošanai izvirzīta Laimdota Straujuma
Laimdota Straujuma ir ieguvusi ekonomikas doktora grādu Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, studējusi uzņēmuma vadību Lankašīras Centrālās universitātes Biznesa skolā. Straujuma ir Latvijas nacionālās produktivitātes padomes locekle un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle. Viņa vadījusi 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju un 12. Saeimas laikā pildījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas locekles pienākumus. Straujuma ir bijusi Latvijas Ministru prezidente, kā arī zemkopības ministre.
Izvirzītie augstskolu padomes locekļi lietišķo zinātņu universitātēm
Daugavpils Universitātes padomes sastāva veidošanai izvirzīts Toms Torims
Toms Torims Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātē ir ieguvis tehnisko zinātņu doktora grādu. Viņš ir zinātniskais līdzstrādnieks un Latvijas pārstāvis Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN). Savas zinātniskās darbības laikā Torims ir veicinājis sadarbību starp CERN un augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju zinātnieku kopienu Latvijā, rīkojis regulāras sarunas ar CERN vadību un dalībvalstu pārstāvjiem, kā arī nodrošinājis informācijas apmaiņu starp CERN un Latvijas Ministru kabinetu.
Liepājas Universitātes padomes sastāva veidošanai izvirzīts Andris Grafs
Andris Grafs Rīgas Stradiņa universitātē ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu, viņš ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātē strādā par pasniedzēju. Grafs darbojas Tieslietu ministrijas Korporatīvās pārvaldības konsultatīvajā padomē un vada Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības konsultatīvo padomi. Līdzšinējā profesionālajā darbībā Grafs ir bijis Ministru kabineta izveidotās darba grupas loceklis sarunām par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.
Izvirzītie augstskolu padomes locekļi mākslu un kultūras universitātēm
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes sastāva veidošanai izvirzīts Kaspars Putniņš
Kaspars Putniņš ir viens no atzītākajiem Eiropas kamerkoru mākslinieciskajiem vadītājiem. Kopš 1994. gada ir Latvijas Radio kora diriģents, šobrīd viņš ir arī Zviedrijas Radio kora mūzikas direktors. Putniņš regulāri uzstājas kā viesdiriģents ar Ģentes “Collegium Vocale Gent”, Hamburgas “NDR”, Berlīnes “RIAS” kamerkoriem un citiem vadošajiem Eiropas koriem. Putniņš ir vadījis meistarklases un jauno mūziķu izglītības projektus jaunajiem Eiropas kormūzikas studentiem un profesionāļiem.
Latvijas Kultūras akadēmijas padomes sastāva veidošanai izvirzīta Dace Melbārde
Dace Melbārde ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē un mākslas maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Melbārde ir Eiropas Parlamenta deputāte, Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece. Melbārde ir bijusi Latvijas kultūras ministre, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, vadījusi Britu padomes pārstāvniecību Latvijā. Melbārdei ir pieredze gan kultūras politikas veidošanā un īstenošanā, gan administratīvajā darbā, gan vērienīgu kultūras norišu, tai skaitā Dziesmu un deju svētku, organizēšanā. Viņa ir arī pārstāvējusi Latviju, piedaloties UNESCO darbā.
Latvijas Mākslas akadēmijas padomes sastāva veidošanai izvirzīts Valts Ernštreits
Valts Ernštreits ir ieguvis filozofijas doktora grādu Tartu Universitātē. Viņš ir Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs un vadošais pētnieks, kā arī Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta pētnieks. Ernštreits ir Latvijas kultūras ministra padomnieks un ir bijis Valsts kultūrkapitāla padomes priekšsēdētājs. Ernštreitam ir zinātniskās publikācijas par valodniecības, literatūras, digitālo resursu veidošanas, Latvijas vietvārdiem un citām tēmām. Viņš ir dzejas grāmatu autors, atdzejotājs, grāmatu sastādītājs un redaktors. Ernštreits arī darbojas vizuālās mākslas jomā, piedalījies vairākās izstādēs.
Izvirzītie augstskolu padomes locekļi lietišķo zinātņu augstskolām
Banku Augstskolas padomes sastāva veidošanai izvirzīts Mārtiņš Bičevskis
Mārtiņš Bičevskis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ir ieguvis jurista kvalifikāciju. Viņam ir plaša profesionālā pieredze uzņēmējdarbībā un biznesa stratēģiskajā plānošanā un attīstībā. Vairāk nekā 20 gadu nodrošinot lielāko publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību, Bičevskis ir guvis pieredzi labas korporatīvās pārvaldības politikas izstrādē un ieviešanā. Bičevska vadībā vairāku kapitālsabiedrību akcijas kotētas Baltijas biržas galvenajā sarakstā, kā arī realizēti vairāki starptautiski projekti tehnoloģiju programmās jaunuzņēmumiem.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas padomes sastāva veidošanai izvirzīta Sandra Rozenštoka
Sandra Rozenštoka vada Sporta laboratoriju – Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības centru Sporta medicīnā. Rozenštoka ir Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente un valdes priekšsēdētāja, vada Rīgas Stradiņa universitātes Sporta ārstu rezidentūras programmu, Latvijas Paralimpiskajā komitejā pilda galvenās sporta ārstes pienākumus, bet Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā – starptautiskās klasifikatores pienākumus. Rozenštoka ir piedalījusies vairākās paralimpiskajās spēlēs, Latvijas Paralimpiskās vienības sastāvā pildot galvenās sporta ārstes pienākumus.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padomes sastāva veidošanai izvirzīts Jānis Priede
Jānis Priede Latvijas Universitātē ir ieguvis maģistra un doktora grādu ekonomikā. Priede apvieno akadēmiskās zināšanas ar plašu starptautisku pieredzi, stažējoties Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, Fuldas Lietišķo zinātņu universitātē, Islandes Universitātē un citās. Priede ir Latvijas Produktivitātes padomes vadītājs un Nacionālās enciklopēdijas redkolēģijas loceklis. Viņš ir profesors Latvijas Universitātē un vada Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļu, ir viesprofesors Rīgas Juridiskajā augstskolā, Tartu Universitātē un Fuldas Lietišķo zinātņu universitātē.
Ventspils Augstskolas padomes sastāva veidošanai izvirzīts Kristaps Klauss
Kristaps Klauss Ventspils Augstskolā ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, viņš ir biedrības “Latvijas Kokrūpniecības federācija” izpilddirektors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents un SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” padomes priekšsēdētājs. Klauss ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Padomnieku konventa priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” konsultatīvās padomes loceklis. Klauss darbojas Zemkopības ministrijas Meža konsultatīvajā padomē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata politikas apaļajā galdā un Ekonomikas ministrijas Nacionālās enerģētikas un klimata padomē.
Vidzemes Augstskolas padomes sastāva veidošanai izvirzīts Arnis Sauka
Arnis Sauka Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ir ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā, savas akadēmiskās zināšanas pilnveidojis Zīgenas Universitātes Biznesa vadības fakultātē, iegūstot doktora grādu. Sauka ieņem profesora amatu Latvijas Universitātē un vada Ilgtspējīga biznesa centru. Sauka ir dibinājis Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centru, kā arī strādājis studiju un zinātņu prorektora amatā Ventspils Augstskolā. Viņš ir aktīvi iesaistījies pētniecībā, pastiprinātu uzmanību pievēršot ēnu ekonomikai, stratēģiskai vadībai, uzņēmējdarbības konkurētspējai, uzņēmējdarbības politikai un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.
KONTEKSTS:
Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm Eiropas Savienībā, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija. 2021. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.
Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.
Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.
