Āboliņš ir pašreizējais NEPLP priekšsēdētājs, Druviete pašlaik ieņem NEPLP priekšsēdētāja vietnieces amatu, Milzarāja ir bijusī Latvijas Radio 5 programmas direktore un Plakans ir SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis un bijušais Latvijas Radio skaņu inženieris. Proti, divi kandidāti ir no esošās padomes un divi – bez iepriekšējas saistības ar padomi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš teica: "Esošie NEPLP locekļi – Ivars Āboliņš, Aurēlijas Ieva Druviete, Ieva Kalderauska, manuprāt, veidos to NEPLP kodolu. Un tad jau jaunie kandidāti Ilva Milzarāja un Andis Plakans, – redzēsim, kā viņi iedzīvosies jaunajā padomē. Šim mikroklimatam, kurš NEPLP ir šobrīd, ir ļoti svarīgi, lai nebūtu kaut kāda veida kašķi. Nedod Dievs, tiesvedības savā starpā, personiskās negācijas, personīgās neapmierinātības, kādas NEPLP ir bijušas ļoti daudz."
Patlaban NEPLP strādā nepilnā jeb četru personu sastāvā. Ņemot vērā, ka Ieva Kalderauska NEPLP ievēlēta tikai 2020. gadā, proti, vēlāk nekā pārējie esošie NEPLP locekļi, viņas termiņš šajā amatā noslēgsies vēlāk.
Tāpēc Saeimai būs jāievēlē četri jauni NEPLP locekļi.
Kā komisijas sēdē norādīja Kaimiņš, Cilvēktiesību komisija iepriekš bija izvēlējusies piecus labākos pretendentus, no kuriem atlasīt kandidātus uz četrām vakantajām vietām. Starp šiem pieciem pretendentiem bija arī NEPLP pašreizējais loceklis Patriks Grīva, kura kandidatūras virzīšanu uz Saeimu komisija šodien neatbalstīja. Par viņa tālāku virzīšanu apstiprināšanai Saeimā balsoja četri no deviņiem deputātiem. Par bija Kaimiņš, Boriss Cilevičs ("Saskaņa"), Māris Kučinsksis (Zaļo un zemnieku savienība) un Vladimirs Nikonovs ("Saskaņa").
Vienbalsīgi deputāti atbalstīja Aurēlijas Ievas Druvietes kandidatūru. Andim Plakanam bija viens ''pret'', ko saņēma no Kučinska. Savukārt pārējie divi pretendenti – Ivars Āboliņš un Ilva Milzarāja katrs tika pie diviem „pret”. Pret Āboliņu balsoja Cilevičs un Nikonovs, bet pret Milzarāju – Kaimiņš un Kučinskis.
Pārējiem pieciem kandidātiem komisijas deputātu atbalsts ir mazāks, norādīja Kaimiņš. Starp tiem bija bijušais labklājības ministres padomnieks un radio un TV žurnālists Jānis Zariņš, kristīgā radio "Radio Marija" dibinātājs un prezidents Mareks Gruškevics, bijušais Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs, SIA "Hive" valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, mediju grupā "Mix Media Group" ietilpstošā "Radio Baltkom" producents, bijušais "Rīgas centrāltirgus" Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.
Kandidātu iztaujāšana
Pagājušajā nedēļā komisijas locekļi uzklausīja visus desmit amata kandidātus. Tikšanās reizē deputāti pauda vēlēšanos amatos redzēt jau esošos NEPLP locekļus.
Kaimiņš sacīja: "Ivars Āboliņš tobrīd deputātiem norādīja, ka vēlas stingri saglabāt NEPLP uzņemto kursu, kā arī vēl ir darbs pie vietējo mediju stiprināšanas."
Savukārt Āboliņš pauda: "Prioritāte numur viens nav mainījusies – tā ir informatīvās telpas drošība, kas sevī ietver visu pārējo, ko dara NEPLP."
Āboliņa vietniece Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra vēlmi turpināt darbu pie iesāktajiem pētījumiem, un esot jāveicina regulārs dialogs ar nozari, jāstiprina saturs un jāsniedz atbalsts nozarei.
Milzarājai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze mediju nozarē, kā arī viņa ir strādājusi Valsts kontrolē. Par savu pienesumu NEPLP viņa teica: "21. gadsimtā ir pienācis laiks padomei pievērsties šķautnei, kas sākas ar ''attīstīt un atbalstīt''. Un te es jūtu savu vietu un savu spēju šo attīstīt."
Milzarāja uzsvēra, ka pirms darāmo darbu sastādīšanas vēlas iepazīties ar padomes līdzšinējajiem darbiem. "Es esmu ļoti ilgus, daudzus un bagātīgus gadus strādājusi visdažādākajos medijos. Gan televīzijā, gan radio(..). Un visus šos gadus ir bijusi darīšana ar padomi. Man ļoti gribas redzēt darbu kopsavilkumu un tad spriest par to, kas ir vai nav izdarīts.
Man šķiet svarīgi pievērst uzmanību jaunatnei. Man šķiet svarīgi aktualizēt saturu, kas ir svarīgs jauniešiem, un man jo īpaši šķiet, ka jauniešus ar steigu vajag iesaistīt satura veidošanā. Ar steigu," izteicās Milzarāja.
Savukārt Andis Plakans uzskata, ka padome līdz šim par maz komunicējusi ar nozari. Un par savu stipro pusi uzskata tehnisko skatījumu. "Radošie cilvēki redz to, ko vajadzētu izdarīt, bet tehniskie pasaka līdzekļus, kā to varētu atrisināt. Un šeit es redzu to savu lomu," viņš teica.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic, ka kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju, informēja Saeimas preses dienestā.
Likums arī noteic - kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Par izvirzīto kandidātu ievēlēšanu amatā vēl jālemj Saeimai.
KONTEKSTS:
NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima. Konkurss izsludināts, jo 2022. gada 1. februārī trim no četriem padomes locekļiem beidzas pilnvaru termiņš. Kopumā uz NEPLP locekļu amatiem bija pieteiktas desmit kandidatūras.
