Darba tiesiskās attiecības sākušiem Ukrainas iedzīvotājiem plāno likt obligāti mācīties latviešu valodu

Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra būs pienākums apmeklēt latviešu valodas mācības, trešdien, 7. decembrī, vienojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Komisija turpināja otrajā lasījumā skatīt grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz primārā atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz nākamā gada vasarai.

Sēdes laikā būtiskas diskusijas bija par Kultūras ministrijas priekšlikumu noteikt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra ir pienākums apmeklēt latviešu valodas mācības. Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums neparedz šādas prasības attiecībā uz latviešu valodas apguvi.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvji norādīja, ka šāds pienākums netiek noteikts nevienai citai sabiedrības grupai Latvijā un ne visi to varēs izpildīt.

Biedrībā arī uzsvēra, ka daudz būtiskāk ir nodrošināt kursu pieejamību, jo pieprasījums pēc tādiem ir, bet šobrīd kursi nav pieejami. Organizācija arī vērsusi uzmanību problēmām ar bezmaksas kursu pieejamību. Ukraiņi bezmaksas kursiem A1 un A2 līmenī varēja pieteikties līdz 15. oktobrim, bet šobrīd tas nav iespējams.

NVO vērš uzmanību uz pārrāvumu latviešu valodas kursos ukraiņiem
00:00 / 00:40
Lejuplādēt

Deputāts Uģis Rotbergs ("Jaunā Vienotība") teica, ka "nevajag valsts valodu pataisīt par bubuli". Rotbergs norādīja, ka "ukraiņiem, kuri ir uz palikšanu, noteikti būtu jāiemācās latviešu valoda, bet tie, kuri te ir uz pusgadu, iespējams, tas nav vajadzīgs".

Rotbergs arī pauda, ka kādreiz karš beigsies un juridiski šie cilvēki vairs nebūs bēgļi, tāpēc ilgtermiņā, ārpus bēgļa statusa, ukraiņiem noteikti šādu prasību vajadzētu noteikt. Viņš uzsvēra, ka šādā veidā latviešu valoda tiek izmantota kā pātaga, un rosināja par šo jautājumu lemt pavasarī.

Arī Jana Simanovska ("Progresīvie") norādīja, ka grozījumi šajā likumā noteikti tiks skatīti vēlreiz pavasarī, tāpēc rosināja šo jautājumu atlikt līdz pavasarim.

Savukārt Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā") norādīja, ka ar šiem grozījumiem nekas netiek uzspiests, bet gan "nākts pretī" bēgļiem, lai viņiem būtu vieglāk strādāt. Viņš arī teica, ka to vajadzētu ieviest jau no 2023. gada 1. janvāra.

Kā uzsvēra deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), šis priekšlikums neparedz, ka kādam "metīsies virsū ar latviešu valodu". Viņš skaidroja, ka ar šādu punktu tiek dots signāls, ka tiem ukraiņiem, kuri Latvijā vēlēsies palikt, pēc gada būs pienākums šādus kursus apmeklēt.

Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") uzsvēra, ka ir pienākums veicināt valsts budžeta atbildīgu izmantošanu, tāpēc, ja tiek piešķirti līdzekļi latviešu valodas kursu organizēšanai, tad arī jānosaka ukraiņiem pienākums tos apmeklēt. Viņš skaidroja, ka nevar vienai sabiedrības grupai ļaut nezināt latviešu valodu.

Priekšlikumu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra uzlikt pienākumu apmeklēt latviešu valodas mācības atbalstīja seši no komisijas deputātiem.

Komisija šodien otrajam jeb galīgajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Kā ziņots, patlaban spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka Ukrainas bēgļiem Latvijā atbalsts tiek sniegts līdz šī gada 31. decembrim, bet komisijas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka primāri sniedzamais atbalsts tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam tiem ukraiņiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc likumā minētā 60 vai 120 dienu perioda.

Paredzēts arī, ka Ministru kabinets pēc pamatota nozares ministrijas pieprasījuma pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vienota valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centra un vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai.

Cits atbalstīts grozījums paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuram šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju – trešās valsts pilsoņa personas apliecību – uz diviem gadiem.

Atbalstītā redakcija paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas Ukrainas civiliedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti