Strādājot attālināti, darba devējam ir jānodrošina, ka darba dators vai, piemēram, darba šujmašīna atrodas pie darbinieka viņa attālinātajā darba vietā. Abas puses arī var vienoties, ka darbinieks var izmantot darba vajadzībām savas mājās esošās ierīces.
“Lietojot savu tehniku, protams, būs nolietojums. Ja darbinieks vēlas, lai darba devējs segtu amortizāciju jeb nolietošanās izdevumus, tad viņam, vienojoties, ka šis darba inventārs tiks izmantots darba vajadzībām, būtu jāvienojas arī par amortizācijas izdevumu segšanu,” skaidroja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.
Vienlaikus darbiniekam darba dēļ mājās var rasties arī papildu izdevumi, piemēram, lietojot internetu un tērējot elektrību.
“Izdevumi, kas ir radušies, lai darbinieks varētu pilnvērtīgi izpildīt savus darba pienākumus, ir jāsedz darba devējam. Ja darba devējam ir nepieciešams, lai darbinieks būtu sazvanāms, lai darbinieks varētu pieslēgties “Zoom”, viņam ir nepieciešams internets. Interneta nodrošināšana ir darba devēja atbildība. Par to, kā tiek segtas šīs izmaksas, kādā apmērā, darbinieks ar darba devēju var atsevišķi vienoties,” klāstīja Kaspars Rācenājs.
Ja mēneša abonements maksā 20 eiro, bet darbinieks šo internetu izmanto noteiktas stundas nedēļas ietvaros, tad puses var vienoties, ka darba devējs daļēji sedz interneta izdevumus.
Tajā pašā laikā darbiniekam nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot darba devēju.
“Vienai lielai daļai no mums interneta patēriņš darba vajadzībām nepalielinās. Tas ir tikpat liels. Izdalīt to daļu, cik būs darba vajadzībām, ir ļoti grūti, tāpēc Darba likumā nav konkrēti atrunāta summa vai tas, kāda būtu apmaksas kārtība,” norādīja Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Šobrīd praksē ir gadījumi, kad darba devējs apmaksā darbinieka rēķinus, ir gadījumi, kad darba devējs veic nelielu piemaksu pie algas, tādējādi kompensējot gan tehnikas nolietojumu, gan izmaksas par internetu un telefonu.
“Zinām, ka privātajās struktūrās darba devējs kaut kādu summu darbiniekam samaksā arī par elektrību. Valsts iestādēs šī procedūra ir sarežģītāka,” atzina Sandra Zariņa.