Rīta Panorāma

Sagaidīti ĶTR kosmosa aparāta iegūtie Mēness iežu paraugi

Rīta Panorāma

Lietuvā sāk ceļu bloķēšanu

Darba tiesības pandēmijas laikā. Nepilns darba laiks

Darba tiesības Covid-19 laikā: nepilns darba laiks

Covid-19 pandēmijas laikā var gadīties situācija, kad uzņēmumam krītas apgrozījums, tāpēc darba devējs vēlas samazināt strādājošo darba slodzi un līdz ar to arī atalgojumu. Vai darba devējam ir tiesības pandēmijas dēļ samazināt darba slodzi un atalgojumu? Kas notiek, ja darbinieks šādām izmaiņām nepiekrīt?

Valsts darba inspekcijas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa norādīja, ka darba devējam ar darbinieku par nepilnu darba laiku jāvienojas rakstiski. 

“Darba līguma noteikumus nevar tā vienkārši grozīt. Tie ir grozāmi rakstveidā. Var grozīt, vienkāršā formā abām pusēm vienojoties un rakstveidā parakstot vienošanos. Ja darbinieks piekrīt un paraksta šo vienošanos, tad grozījumi stājas spēkā,” norādīja Stivriņa. 

Tātad darba devējs nevar vienpusēji samazināt darba slodzi, ja līgumā ir noteikta pilna darba slodze.

Tāpat darba inspekcijas pārstāve skaidroja, ka darba devējs ir tiesīgs vienu mēnesi iepriekš uzteikt darba attiecības.

“Ja darbinieks tomēr nepiekrīt šai norunai, tad darba devējs, ievērojot darba likumā noteikto kārtību, var vienu mēnesi iepriekš uzteikt darbiniekam darba attiecības sakarā ar piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Tad darbiniekam mēneša laikā ir jādomā, vai piekrīt šim piedāvājumam par pāriešanu uz nepilnu darba laika vai darba samaksas samazināšanu. 

Ja darbinieks nolemj, ka viņš nepiekrīt, tad pēc viena mēneša kopš  uzteikuma saņemšanas brīža ar darbinieku tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības,” atzīmēja Stivriņa. 

Ja darba devējs un darbinieks paraksta abpusēju vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, tad viņu ceļi šķiras. Ja tomēr darba devējs vienpusēji atlaiž darbinieku saistībā ar to, ka viņš nepiekrīt grozījumiem darba līgumā, tad darbiniekam pienākas atlaišanas pabalsts.

Atlaišanas pabalsts tiek izmaksāts atkarībā no darbinieka nostrādātā darba stāža attiecīgajā uzņēmumā. 

Ja darbinieks ir nostrādājis līdz pieciem gadiem,  tad viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā. 

No 5 līdz 10 gadiem – divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. No 10 līdz 20 gadiem – trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. 

Savukārt, ja darba stāžs ir ilgāks par 20 gadiem, tad četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, minēja darba inspekcijas pārstāve.

Nedaudz citādāka situācija ir tad, ja darba devējs un darbinieki ir noslēguši koplīgumu ar arodbiedrību. 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs skaidroja arodbiedrības ietekmi: “Viņiem ir tiesības šajā koplīgumā paredzēt, ja uzņēmumam ir īslaicīgs ražošanas apjoma kritums, tad šajā darba koplīgumā ir iespējams paredzēt, ka darbiniekiem tiek noteikts nepilns darba laiks. Savukārt, lai aizsargātu darbinieku šajā situācijā, ir pateikts, ka darbiniekam, ja viņš redz un jūt, ka šāda nepilna laika darba noteikšana būtiski pasliktina viņa tiesisko stāvokli, tad viņam ir tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības nekavējoties, un šajā situācijā darbiniekam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt