Sarežģīti taupīt
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Siguldas daļas komandieris Uldis Millers izrādīja telpas un pastāstīja, ka tās kurina paši ar briketēm.
"Apkures sezona vēl nav sākusies, bet mums ir siltumiņš. Telpas ir novecojušas. Telpas ir mazas, segas – biezas. Mēs paši kurinām. Kā sākas apkures sezona, tad aiziet 3–4 tonnas mēnesī. Pašiem ir termometrs, kur mēs regulējam, lai telpā ir 22–24 grādi. Šai ēkai, protams, siltuma zudums ir diezgan liels. Dažās vietās vēl ir veci logi, piemēram, garāžā," stāstīja Millers.
Glābēji mēģina taupīt elektrību, taču apgaismojumam jābūt gandrīz visās telpās visu dienu.
"Mums ir dežūrgaismas, kam jādeg visu laiku, garāžā arī. 24 stundas diennaktī kāpņutelpā tiek atstāta gaisma. Slēgt ārā, skriet pa tumsu – tas nav prātīgi," uzsvēra Millers.
Iepriekšējā krīzē VUGD uz laiku optimizēja vai īslaicīgi slēdza atsevišķas struktūrvienības. Šajā krīzē to būtu grūti īstenot, norādīja dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
"Jo dažas no struktūrvienībām, kas kādreiz bija apstādinātas uz laiku, tagad ir vispār optimizētas. Pagaidām to neplānojam, bet kaut kādu resursu trūkuma dēļ – vai cilvēkresursu, vai nepietiekamas tehnikas dēļ, vai energoresursu trūkuma dēļ – var gadīties, ka kāda struktūrvienība uz laiku būs jāapstādina. Šeit jāatzīmē, ka diemžēl mūsu pakalpojuma pieejamība tiks samazināta. Pakalpojums jebkurā gadījumā tiks sniegts. Jautājums – cik ātri mēs ieradīsimies," stāstīja Zitāns.
Arī Valsts policija līdztekus citām iestādēm ievēros un īstenos rekomendētos resursu taupības pasākumus, protams, pielāgojoties dienesta vajadzībām. Policijā norādīja, ka jau šobrīd pievērš pastiprinātu uzmanība resursu taupības pasākumiem, tostarp racionalizējot to izmantošanas intensitāti un nepieciešamību.
Nodrošinājuma valsts aģentūra apsaimnieko un pārvalda iekšlietu resora nekustamos īpašumus. Aģentūra sagatavojusi galvenās vadlīnijas, kā nozarei pārciest gaidāmo apkures sezonu taupīgi.
"Ir jārunā par tādu samērību, ko drīkst un ko nedrīkst taupīt, lai mēs savu un valsts drošību neapdraudētu. Iekšlietu resorā mums ir specifiski darba apstākļi, piemēram, maiņu darbi, dažādas dežūras, izolatori, auto garāžas, tehniskās telpas un citas nestandarta darba vietas, kur gaidāmais ietaupījums būs ne tuvu tāds, lai mēs varētu nosegt šo sadārdzinājumu. Taču mēs noteikti centīsimies samazināt patēriņu, cik vien to ir iespējams izdarīt," stāstīja aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma.
Daļa nodarbināto strādās attālināti, taču lielākā daļa klātienē darba specifikas dēļ.
Iekšlietu resorā trūkst 5,36 miljoni eiro
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka šogad energoresursu sadārdzinājuma segšanai iekšlietu resorā trūkst 5,36 miljoni eiro. Pēc Nodrošinājuma valsts aģentūras aprēķiniem Iekšlietu ministrija no sava budžeta varētu segt aptuveni 3,9 miljonus eiro. Aire norādīja, ka iekšlietu resors cer uz papildu finansējumu.
Šogad energoresursu sadārdzinājuma segšanai iekšlietu resorā trūkstošais finansējums ir 5,36 miljoni eiro.
Oktobrī naudas elektrības apmaksai par septembri šobrīd mums vairs nav. Mēs zinām, ka Finanšu ministrija šobrīd gatavo izskatīšanai politiķiem risinājumu par to, kā varētu nosegt energoresursu sadārdzinājumu visā valsts pārvaldē. Protams, ļoti gaidām šo papildu finansējumu. Ministrija ir uzsākusi energoresursu taupības pasākumus, kā rezultātā mēs prognozējam energoresursu patēriņa samazinājumu, taču ne tik lielā apjomā, lai nosegtu pieaugošo sadārdzinājumu.
Cik lielu daļu no sadārdzinājuma ministrija var segt, ieviešot taupības pasākumus?
Iekšlietu ministrijas mērķis ilgtermiņā kopīgiem spēkiem ir samazināt energoresursu patēriņu līdz 10%. Jaunajās ēkās tehniskie risinājumi ļauj vairāk ekonomēt, bet tādu jaunu ēku, kur ir šie modernie tehniskie risinājumi, – mums tādu objektu pagaidām ir maz. Lielākā daļa no ēkām ir diezgan vecas. Bet jebkurā gadījumā, tas, ko mēs darām – mēs samazinām apgaismojuma intensitāti līdz minimāli pieļaujamam līmenim.
Apkures sezonai sākoties, mēs nodrošināsim temperatūras režīmu minimālajā pieļaujamā līmenī, sekosim, lai netiek lietotas sildierīces, kā arī lai ārpus darba laika temperatūras režīms tiek samazināts vēl vairāk.
Tur, kur ir vairāk pasažieru liftu, tos mēs jau atslēdzam. Esam ministrijā pat atslēguši karsto ūdeni. Tā kā ekonomējam, kur vien iespējams, visā iekšlietu nozarē.
