Darbā šovasar iesaistījās vairāk jauniešu; būtisku intereses pieaugumu izjuta Daugavpilī

Darbs vasarā palīdz skolēniem gūt priekšstatu par darba dzīvi, tā meklēšanu. Skolēns uzzina par darba līguma noslēgšanu, pienākumiem un atbildību. Par padarīto arī samaksā.

„Vienkārši gribējās apskatīties, kā tur izskatās, kā tas notiek,” saka 13-gadīgais Linards ir no Siguldas. Iespēju strādāt vasarā viņš meklēja internetā. „Vasarā es strādāju bērnudārzā „Pasaciņa”. Es tur skolotājām palīdzēju pieskatīt sešgadīgus bērnus.”

Šī bija Linarda pirmā darbavieta. Darbs no astoņiem rītā līdz divpadsmitiem dienā divas nedēļas. Viņa secinājums:

„Bērnudārzā ir diezgan grūti strādāt, it īpaši, kad bērni jāpieskata; lai kā pieskatītu, viņi visu laiku kaut kur aizmūk.”

Par nostrādāto Linards saņēma 80 eiro un pagaidām šos līdzekļus taupa.

Savukārt 14-gadīgā Kristiāna no Cēsīm strādāja zemnieku saimniecībā „Kliģēni”. Pirmo nopelnīto naudu iztērēja jaunam telefonam:

„Dabūju ideju no draudzenēm. Viņas arī pagājušajā gadā gāja. Un man arī gribējās pamēģināt pirmo naudu nopelnīt sev.”

Arī Kristiāna strādāja divas nedēļas no astoņiem līdz divpadsmitiem. Kopumā pirmo darba pieredzi vērtē atzinīgi:

„Mēs ravējām dobes divatā ar vienu meiteni. Un tad mūs pārlika uz parku. Tur mums arī bija jāravē dobes, jāizrausta nezāles. ”

Gan Linards, gan Kristiāna atrada darbu pašvaldībā.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra organizē skolēnu vasaras darbu jauniešiem no 15 līdz 20 gadu vecumam.

Šogad darbam vasarā NVA saņēma nedaudz vairāk pieteikumu nekā pirms gada jeb gandrīz 12 tūkstošus.

Darbā iesaistījās gandrīz pieci tūkstoši jauniešu jeb par 730 vairāk nekā pērn.

„Interese par pasākumu, var teikt, ir stabili augsta. Bet tiesības īstenot pasākumu tika piešķirtas šogad mazākam darba devēju skaitam. Toties arī mazāks darba devēju skaits ir nodrošinājis lielāku darbavietu skaitu. Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pasākumu ir īstenojuši 425 darba devēji. Šogad pasākumu ir īstenojis 351 darba devējs,” stāsta  Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītājs Pāvels Beļisovs.

Cik ilgi drīkst nodarbināt skolēnu, atkarīgs no viņa vecuma. Nostrādājot pilnu darba laiku, mēnesī skolēns var saņemt vismaz minimālo algu – 380 eiro.

„Viena skolēna iesaistes periods ir viens mēnesis. Bet pie nosacījuma, ka darba devējs nevar atrast skolēnu, kurš aizvietos iepriekš nodarbināto, darba devējam bija tiesības arī pagarināt darba līgumu ar iepriekšējo skolēnu līdz diviem mēnešiem. Un šogad tādu bija 441 skolēns, kas pagarināja darba attiecības vai arī atkārtoti tika iesaistīts pasākumā,” skaidro Beļisovs.

Visvairāk piedāvātās profesijas bija palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, labiekārtošanas strādnieks, virtuves darbinieks un viesmīlis.

Par pārdevēja palīgu skolēni varēja strādāt, piemēram, lielveikalā ''Maxima Latvija''. Tas šovasar bija lielākais darba devējs un piedāvāja apmēram 450 darba vietas visā Latvijā. Visiem gribētājiem vietu nepietika. Skolēnu uzdevumi darbā - papildināt ar produktiem un kārtot veikalu plauktus, sekot līdzi derīguma termiņiem.

Lielveikala pārstāvis Jānis Beseris stāsta, ka ieguvējs ir gan uzņēmums, gan skolēni:

„Jaunieši ir gana apķērīgi un arī uzcītīgi. Protams, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, daudz laika un uzmanības tiek veltīti tieši tai sadaļai, kas attiecas uz tehnoloģijām, telefoniem un citām lietām. Bet arī šis darbs veikalā un ar citu paaudžu cilvēkiem, kas ir ļoti laba lieta, viņiem palīdz attīstīt sociālās prasmes, kas varbūt tādā tehnoloģiju laikmetā paliek dažreiz otrajā plānā. Bet nevarētu teikt, ka būtu kaut kādi lieli izaicinājumi, ņemot darbā jauniešus.”

Savukārt otrs lielākais darba devējs NVA programmā bija Daugavpils pilsētas dome. Tur nodrošināja 126 darba vietas. Taču pašvaldībā arī papildus nodarbināja 13 un 14 gadus vecus skolēnus. Šie jaunieši strādāja katrs savā skolā. Šajā vecuma grupā nodarbināja ap 400 bērnu. Savukārt jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem strādāja kopumā ap 15 lielākajās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, piemēram, Daugavpils Siltumtīklos un labiekārtošanā. Tādu jauniešu bijis vairāk nekā tūkstotis, stāsta Jaunatnes nodaļas vadītāja Gunita Vanaga:

„Šogad mēs redzējām, ka ļoti daudz pieteicās. Sanāk, par pusi bija vairāk reģistrējušies, nekā reāli varējām paņemt, piemēram, tos vecākos, kas ir no 15 līdz 19 gadiem. Un tāpēc mēs reāli prasījām papildu finansējumu. Un sakarā ar to, ka skolās 13-14 gadīgie arī bija reģistrējušies vairāk, mēs reāli prasījām finansējumu. Protams, tas arī balstoties uz to, ka sākotnēji mēs apzvanījām pašvaldības iestādes un skolas, jautājām, vai vispār viņiem ir iespēja nodrošināt [darbavietas].”

Tā ir iespēja gūt pirmo pieredzi, iemaņas. Turklāt pašvaldībā norāda - ja jaunietis, vēlas kļūt par ārstu vai medmāsu, darbs slimnīcā ļauj palūkoties uz iestādes vidi un izsvērt savu izvēli.

„Bieži vien ir tā, ka, ja viņi tiešām tur vēlas strādāt, tad viņi varbūt arī izvēlēsies šo profesiju. Ja nē, tad viņi pateiks: „Nē, paldies”. Mums arī Marka Rotko centrā strādā jaunieši. Ir arī tā, ka darba devējs pat saka, ja šis jaunietis pieteicies, vai varētu, piemēram, tieši šo bērnu paņemt, jo viņš jau ir zinošs. Un bieži gadās arī - ja ir vakance, brīva vieta, tad tieši prasa šī bērna kontaktus, lai viņš varētu arī pēc tam strādāt jau kā darbinieks,” variantus ieskicē Vanaga.

Kopumā Daugavpils tērējusi gandrīz 300 tūkstošus eiro jauniešu nodarbināšanai vasarā. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras plānotie tēriņi pasākumam ir apmēram 925 tūkstoši eiro.