Valsts darba inspekcijas darbiniece nebija īsti atsaucīga, kad “Tokyo City” trauku mazgātāja – “Aizliegtā paņēmiena” žurnāliste - stāstīja par virsstundām, nakts stundām, kuras darba devējs neuzskaita, un to, ka uzņēmumā ir divi grafiki - viens oficiālais un otrs reālais.
Nekādu palīdzību inspekcijas darbiniece nesolīja un arī skaidri nevarēja pateikt, ko darīt, vien sakot, ka vajagot savākt kaut kādus pierādījumus.
Jau pēc raidījuma Valsts darba inspekcijas vadība atzina, ka šis gluži nebija pareizais konsultācijas piegājiens, un turpmāk solīja to mainīt.
Iespējams, tās varētu būt sava veida vadlīnijas, kā runāt ar cilvēkiem, kuri atnāk stāstīt par likuma pārkāpumiem, lai šie cilvēki nepaliktu ar sajūtu, ka nevienam viņa problēmas neinteresē.
Darba inspekcija arī sola, ka turpmāk ziņas, piemēram, par aplokšņu algām, tā pati varētu nodot Valsts ieņēmumu dienestam, nevis sūtīt cilvēkus uz citu iestādi.
