Uz ielas svelme, vairums gājēju meklē pavēni, tikmēr daļā biroju, kā arī ēdnīcu un restorānu virtuvēs gaisa temperatūra ir vēl augstāka. Katru gadu Valsts darba inspekcija saņem vairākus desmitus sūdzību par neciešamiem apstākļiem darba vietā.
Tos veido vairāku rādītāju kopums – ne vien gaisa temperatūra, bet arī mitrums un gaisa kustības ātrums. Gada siltajā periodā temperatūrai telpās nevajadzētu pārsniegt 28 grādus, bet telpās, kur strādā fiziski smaga darba veicēji - 26 grādus.
Darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Mārtiņš Šaškevičs atzina, ka inspekcija vienmēr aicina no sākuma vērsties pie darba devēja, “mēs esam tas posms, kas iesaistās, ja darba devējs tiešām nekādā mērā neņem vērā darbinieka signālus par to, ka viņam darba vide nav ērta”.
Darbinieku pašsajūta tieši ietekmē darbinieku spēju veikt savus pienākumus, tāpēc inspekcija iesaka atrast efektīvāko risinājumu visiem.
“Tehnoloģiski lietojam tas pats kondicionētājs; ja nav jau iebūvētais, var portatīvos pārnēsājamos kondicionētājus izmantot, žalūzijas ar atstarojošo virsmu,” norādīja Šaškevičs.
Dažos gadījumos var problēmas risināt ar darba laika maiņu, lai cilvēki strādātu stundās, kad ir mazliet vēsāka temperatūra. “Tas, protams, atkarīgs no katra paša cilvēka izjūtām, nereti ir situācijas, kad, piemēram, divi darbinieki strādā vienā kabinetā un vienam ir par karstu, otram par aukstu,” atzina darba inspekcijas pārstāvis.
Darba inspekcijā norāda – par darba apstākļiem gan karstā, gan ļoti aukstā laikā inspekcijā mēdz vērsties gandrīz visu profesiju pārstāvji.